Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Profesori Bobs Elvuds un Barijs Magī no Belfāstas Karalienes universitātes Bioloģijas zinātņu fakultātes veikuši virkni eksperimentu, kuros novēroja krasta krabju reakciju uz nelielu elektriskā šoka triecienu un viņu uzvedību pēc piedzīvotā.
Deviņdesmit krabji tika ievietoti individuālās kamerās ar gaišākām un tumšākām patversmēm. Krabjiem izvēloties sev tīkamākās patversmes, daži tika pakļauti nelielam elektriskajam šokam. Kad elektrība tika raidīta atkārtoti, lielākā daļa šokēto krabju atteicās slēpties gaišajās alās un devās uz kādu no tumšajiem patvērumiem.
Savukārt tie, kas triecienu nebija saņēmuši, izvēlējās gaišākās un komfortablākās kameras. Ņemot vērā divreiz piedzīvoto šoku, krabji iemācījās upurēt savu komfortu, lai izvairītos no sāpēm. Profesors Elvuds uzskata, ka šis eksperiments rada nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību tam, kā vēžveidīgie, kurus izmanto pārtikas rūpniecībā (piemēram, krabji, garneles, omāri), tiek apstrādāti.
Visi zina, ka vēžus un krabjus dzīvus liek verdošā ūdenī… Viņš uzsver, ka miljardiem vēžveidīgo tiek noķerti vai audzēti akvakultūras pārtikas rūpniecībai, un līdz šim nevienu nav interesējusi ne šo krabīšu labklājība, ne nāve, jo ir pieņēmums, ka vēžveidīgie nejūt sāpes. Kā rāda minētais eksperiments, pastāv liela varbūtība, ka vēžveidīgajiem arī sāp un sabiedrībai steidzamā kārtā būtu jāizskata jautājums, kādos apstākļos šie dzīvnieki tiek turēti un cik sāpīgi vai nesāpīgi nogalināti.
