Nekad neuzzminēsiet, ko Šipkēvics juniors šogad pirms Jāņiem darīs pirmo reizi mūžā

«Ar vārdu Jānis un šo svētku tradīcijām gadu gaitā esmu satuvinājies. Kādreiz mulsu, ka arī esmu Jānis Šipkēvics un ka es neesmu tas īstais. Mūs ar tēti mēdz jaukt. Tagad savu vārdu valkāju ar lepnumu. Izjūtu, ka mūsu abu vārdi ir kā vienojoša frekvence, kas saaugusi gluži kā tautas spēks ar Jāņiem un lielo vainagu,» žurnālam «Privātā Dzīve» saka dziedātājs un komponists Jānis Šipkēvics jeb Shipsea, kuram ticis tāds pats vārds kā viņa tētim Radio SWH valdes priekšsēdētājam. «Šovasar pie sava tēta aizbraukšu nākamajā dienā,» saka mūziķis.

«Katrā ziņā ar tēti vienmēr atrodam brīdi, kad samaināmies ar vainagiem. Tas mums tāds rituāls, un katros Jāņos noteikti uztaisām bildi.»

Līgo vakaru un Jāņus Shipsea parasti pavada viesos. «Bērnībā biju pie vecāku draugiem. Ir bijusi gan vienkārša svinēšana Rīgas pagalmā, gan jūsmīgi un vērienīgi Līgo svētki. Tagad pats domāju par to, kādā gaisotnē būs mūsu svinēšana. Šajos svētkos dosimies uz Smilteni pie sievas Zanes vecākiem. Kopā ar vairākām ģimenēm veidosim vienu lielu savienību. Kopš apprecējos, jutu – esam sagājuši kopā ne tikai mēs ar Zani, bet arī mūsu ģimenes. Par to man ir laba sajūta, ka viss ir pareizajās vietās,» saka mūziķis.  

Par Līgo dziesmu dziedāšanu Shipsea saka: «Līgovakarā un citos svētkos ir tā – ja kāds dzied, varu piebalsot. Katrā ziņā būšu pēdējais, kas ierosinās dziedāšanu. Man nav tāda visurdziedātāja daba. Varbūt tas ir profesionālais kretīnisms, nezinu. Taja pašā laikā ļoti apbrīnoju māsas Rancānes no «Tautumeitām», kuras var sākt dziedāt uz balsīm jebkurā laikā un vietā,» teic viņš. «Man ir tā – dziedāšanas brīnums piedzimst uz skatuves, gluži tāpat kā teātra brīnums.»

«Manā uzdevumu sarakstā šajos svētkos ir pašam sasiet sieru. Nekad neesmu to darījis. Manuprāt, tā ir svarīga rituāla daļa – ko īpašu gatavot un pēc tam kopā apēst. Tā būtu tāda kā ceremonija, kurā piedzīvojam svētku garšu,» pasmaida Jānis. «Kopā esam cepuši sēņu un gaļas pīrādziņus – tie mums galdā ir gan Ziemassvētkos, gan Jāņos. Cepam abi kopā ar sievu, arī Kristaps jau iemanījies ar glāzīti izspiest mīklas ripiņas,» stāsta mūziķis.

Jānis atzīstas – viņam ļoti garšo alus: «Alus ir sakrāla vērtība mūsu kultūrā, jo mums nav ne vīna, ne šampanieša. Tas ir pelnījis cieņpilnu attieksmi.»