Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mūs ieskauj lērums ierīču, bez kurām mēs vairs nespējam iedomāties savu ikdienu, bet cik bieži mēs iedomājamies par to, kā tās līdz mums ir nonākušas? Ir daudz atklājumu, kas radušies nevis gadiem ilgu eksperimentu un meklējumu rezultātā, bet pavisam nejauši.
Lūk, daži no šādiem izgudrojumiem, ko mēs lietojam vēl šodien, pat vairākus gadsimtus pēc to atklāšanas.
Bērna izgudrotais braila raksts
Gadsimtiem ilgi neredzīgiem cilvēkiem nebija uztverams nekāda veida teksts. Taču 19. gadsimtā viss mainījās. Luijs Brails (Louis Braille), parasts puika no Francijas, 3 gadu vecumā guva nopietnu acu traumu un kļuva neredzīgs. Brailam bija 12 gadi, kad viņš uzzināja par klusās saziņas metodi, kas sākotnēji tika radīta franču karaspēkam. Šo metodi sauca par nakts rakstu, kas bija uz tausti balstīta saziņas sistēma, un tā bija paredzēta kara lauka vajadzībam.
Brails aizrautīgi apguva šo jauno pieeju un pat ieviesa tajā uzlabojumus, tādējādi to arī vienkāršojot. Pēc neatlaidīgām pūlēm, 1824. gadā tika radīts Braila raksts, kas ir pazīstams arī mūsdienās. Ar laiku viņa izcilā metode kļuva ļoti populāra un viņa izveidotā sistēma ir saglabājusies nemainīga.
Nejaušais atklājums – mikroviļņu krāsns
Mikroviļņu krāsns mūsdienās ir gandrīz katrās mājās. Šī visuresošā ierīce dažu minūšu laikā var sasildīt mūsu vakariņas un veikt daudzas citas darbības. Pašas ierīces izgudrošana tiek uzskatīta par izcilu nejaušību.
Kāds amerikāņu elektroinženieris Persijs Spensers (Percy Spencer) mājas apstākļos bija veicis dažādus eksperimentus ar magnetronu jeb radaru. Kādu dienu, ieslēdzot magnetronu, inženierim kabatā esot bijusi šokolāde, kas izkususi. Pēc tam, veicot dažādus pētījumus, Spensers saprata, ka ar magnetrona palīdzību var ne tikai izkausēt, bet arī pagatavot un uzsildīt pārtiku. 1953. gadā viņa ideja tika patentēta un radīta pirmā mikroviļņu krāsns. Lai gan tā bija milzīga un 1,5 metru augsta, tā ir kā pamats mūsdienu mikroviļņu krāsnīm, kas atrodas ļoti daudzās virtuvēs.
Veiksmīgs eksperiments ar anastēziju
Modernā medicīna nebūtu iespējama bez anastēzijas, un arī mūsdienās anastēzija ir ļoti plaši pētīta un attīstīta joma. Bet kādi ir tās pirmsākumi? Pilsoņu kara laikā medicīna bija vēl ļoti primitīva, bet 19. gadsimta 40. un 50.gados mediķi strādāja ļoti smagi, lai izstrādātu spēcīgu pretsāpju līdzekli.
Agrīnu anastēzijas formu Masačūstetas vispārējā slimnīcā pirmo reizi izmēģināja zobārsti Viljams Mortons (William T. G. Morton) un Džons Vorens (John Warren). Abi speciālisti pirmo reizi izmantoja tvaika ieelpošanas metodi kā līdzekli ķirurģisko sāpju mazināšanai operācijas laikā. Operācija bija veiksmīga, tādējādi arī 1846. gada 16. oktobris tiek dēvēts par Ētera dienu, kad pirmo reizi tika izmantota šī diatilētera anastēzija. Kopš šī vēsturiskā pavērsiena sasniegumi anestēzijas ievadīšanā un jaunāku anestēzijas līdzekļu izmantošanā attīstīja šo specialitāti līdz pat mūsdienām.
Fenomens: košļājumā gumija
Lai arī cik neticami tas izklausītos, cilvēki jau pirms 9000 gadiem ir košļājuši gumiju dažādās formās. Dažādi materiāli tika košļāti, lai gan mazinātu sāpes, gan cīnītos ar badu.
Bet košļājumās gumijas pirmsākumi ir meklējami Ņujorkā, 1850. gadā, kad izgudrotājs Tomass Adams eksperimentēja ar čiku – materiālu, kas ļoti līdzīgs gumijai. Eksperimentējot, viņš saprata, ka šim materiālam ir laba garša. Izgudrotājs izlēma, tā vietā, lai mēģinātu gumiju aizstāt ar čiku, viņš abus materiālus pilnveidos, lai radītu košļājumo gumiju. Un viņam tas izdevās. Meksika kļuva par viņa galveno importa valsti un čiks kļuva par galveno košļājumās gumijas materiālu līdz pat 20. gadsimtam, kad to aizstāja ar sintētiskām sastāvdaļām. Neskatoties uz to, tieši Adamsa ideja ir kā pamats mūsdienās katrā veikalā sastopamajām košļājamajām gumijām, kas tiek pārdotas neskaitāmās garšās un veidos.
No vīna par brendiju
Brendijs daudziem ir viens no iemīļotākajiem stiprajiem dzērieniem. Arī vēsturiski tas tiek izmantots jau ļoti sen. Bet tā rašanās stāsts ir tīra nejaušība. Kāds holandiešu tirgotājs 16. gadsimta sākumā vēlējās izdomāja veidu, lai ierobežotā kravas telpā nogādātu un transportētu vairāk vīna. Viņš izdomāja no vīna nosmelt ūdeni, pēc tam to pievienojot atpakaļ koncentrētam vīnam galamērķī Holandes ostā. Vēlāk tam atklājās pavisam cita garša, secinot, ka koncentrētais vīns ir daudz garšīgāks. Tas tika nodēvēts par “sadegušo” vīnu un kļuva populārs Vācijā. Vēlāk to pārdēvēja par brendiju.
