Visurgājēja nolaišanās uz sarkanās planētas virsmas plānota ap pl. 22:55 pēc Latvijas laika. Nolaišanās vieta – Džezero krāteris.
Tiešraide sāksies agrāk, ap pl. 21. jo pirms tam būs diskusija par Marsa izpēti, kam sekos pieslēgšanās visurgājējam.
Tiešraidi varēs vērot visos NASA kontos populārākajos kanālos – YouTube, Facebook, Twitter, kā arī NASA aplikācijā.
Marsa izpētes robots Preserverance (Neatlaidība) tika palaists kosmosā 2020. gada 30. jūlijā no Kanaverālas raga gaisa spēku stacijas Floridā. Paredzēts, ka robots uz Marsa strādās vismaz vienu planetāro gadu jeb 687 Zemes dienas.
Robots, kas uzbūvēts NASA reaktīvo dzinēju laboratorijā Kalifornijā, aprīkots ar zinātniskiem instrumentiem, uzlabotām piezemēšanās izskaitļošanas iespējām un citām jaunām sistēmām.
Ar 3 m garu šasiju, Preserverance ir lielākais un smagākais līdz šim NASA uzbūvētais Marsa izpētes robots.
Pimais uz Marsa nonākušais izpētes robots bija mikroviļņu krāsniņas izmēra Sojourner (Līdzceļotājs), kurš tika palaists 1997. gadā. Nākamie roboti Spirit (Gars) un Opportunity (Izdevība) jau bija ievērojami lielāki, golfa laukuma mašīnu izmērā. Šie visurgāgēji pēc nolaišanās uz Marsa 2004. gadā atklāja, ka uz planētas kādreiz bijis tekošs ūdens, pirms tā kļuva par sasalušu tuksnesi.
2012. gadā uz Marsa nonāca robots Curiosity (Ziņkāre), kas jau bija mašīnas izmērā. Tas atklāja, ka nolaišanās vieta, Geila krāteris, pirms miljardiem gadu bijis ezers.
Preserverance uzdevums ir noskaidrot, vai uz Marsa ir potenciālas mikribioloģiskas dzīvības pazīmes vai jebkādas biosignatūras. Tāpēc nolaišanās ieprogrammēta Džezero krāterī, kurā, pēc zinātnieku domām, ir liela iespējamība atklāt dzīvības formu pazīmes.
Džezero krāteris ir 45 kilometrus plats krāteris Izīdas zemes rietumu malā uz ziemeļiem no Marsa ekvatora, un pirms daudziem miljardiem gadu tas varēja būt oāze.
Tāpat Preserverance vāks datus par Marsa ģeoloģiju un klimatu.