Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zinātnieki šai tārpa spējai saglabāt mūžīgo jaunību pievērsuši īpašu uzmanību, izzinot, kādi mehānismi darbojas tā šūnās. Ja kaut ko līdzīgu izdotos iedarbināt arī citu dzīvnieku un cilvēku organismā, slimības un novecošanās daudz mazāk ietekmētu dzīves ilgumu un negadījumā zaudētus orgānus būtu iespējams izaudzēt no jauna. Izklausās neticami, bet, ja tas dabā ir pa spēkam mazajam tārpiņam, varbūt ar zinātnes un medicīnas palīdzību tamlīdzīgus brīnumus piedzīvos arī citas dzīvas būtnes.
Gluži nemirstīga planārija nav – to ir iespējams arī nogalināt, taču, pateicoties savām audu atjaunošanas spējām, tārpiņš spēj nodzīvot salīdzinoši garu mūžu – 15 un vairāk gadu.
Pat ja šim tārpiņam nogriež galvu, tam gluži kā pasakā par pūķi nogrieztās vietā ataug jauna. Dzīvnieku pasaulē vairākām būtnēm ataug zaudētas ķermeņa daļas, bet galva – nevienam citam.
Kas tad īsti notiek planāriju organismā? Tajā visas dzīves garumā saglabājas īpašas cilmes šūnas – neoblasti. Cilmes šūnas ir visiem dzīvniekiem un arī cilvēkiem, taču tās aktīvi darbojas tikai pašā organisma attīstības sākumā, kad veidojas audi un orgāni. Kad šis darbiņš padarīts, cilmes šūnu skaits parasti strauji samazinās.
Planārijām tās saglabājas lielā skaitā (vismaz 20% no visām organisma šūnām) un ir gatavas jebkurā brīdī, kad vien nepieciešams, salabot bojāto vietu vai pilnībā no jauna izveidot jebkuru zaudēto orgānu vai tā daļu – atjaunojas arī smadzenes, acis, zarnas. Interesanti, ka cilmes šūnas ikreiz zina, kas tām jāataudzē. Bet, kad planāriju sagriež gabalos, pietiek, ka katrā no tiem ir tikai viens vienīgs neoblasts, lai katrs gabaliņš spētu izveidoties par jaunu planāriju.
