Blondais puisēns ieslīd zem nožogojuma, parausta Porsche 911 Carrera RS 2,7 rokturi. Ciet! Mazais skrien tālāk, iesēžas kādā 1920. gadu modelī, ieķēries stūrē, pavelkas uz augšu. Viņam cieši pa pēdām min tikpat blonda meitenīte. Abi skrien, trako pa Monako automobiļu muzeju Top Cars Collection. Un muzeja direktors Filipe Rendzīni?
Viņš paliek pārsteidzoši mierīgs un jautrajā trakošanā nolūkojas ar smaidu. Viss kārtībā – šie abi mazie apmeklētāji drīkst šeit spēlēties. 120 eksponāti pieder viņu tētim Monako firstam Albertam II (60 gadi). Viņš ir ielūdzis Auto Bild uz ekskluzīvu ielūkošanos savā automobiļu kolekcijā, bet abi viņa bērni te vienkārši mēdz nejauši iemaldīties.
Ekskluzīvu auto kolecija
Šeit stāv F1 sacīkšu auto, itāliešu kupejas, rallija automašīnas, mazie automobiļi, valdības auto un ikdienas sedani. Te ir pat pāris kariešu. Kopumā šis ir raibs sajaukums zinātāju acīm.
Pēc pāris minūtēm princese Gabriela (3 gadi) un kroņprincis Žaks (3 gadi) ir jau aizkļuvuši līdz vecam Londonas taksometram. Abu dvīņu vecmāmiņa, aktrise un vēlākā firstiene Greisa Patrīcija Kellija (1929.–1982. g.) šo Austin automobili savulaik atklāja 50. gados filmas uzņemšanas laikā Anglijā un vēlējās to iegūt kā ģimenes automašīnu tā ārkārtīgi plašā salona dēļ. Dažreiz pa nelielo karalisti viņu un bērnus šajā auto mēdza vadāt šoferis.
Pēc visiem šiem gadiem Alberts vēl atceras kādu detaļu – bagāžas novietni! «Tā bija piestiprināta no ārpuses blakussēdētāja pusē, lai tā transportētu koferus. Bērnībā vienmēr sapņoju brauciena laikā tur uzrāpties augšā,» saka firsts. Valsts galva kādā pēcpusdienā pieņem Auto Bild delegāciju savā pils garāžā. No rīta viņš vēl pieņēma un sveica Zaļā raga salu prezidentu.
Grimaldi nama šefs fotografēšanās vajadzībām ir licis atvest Renault Floride un Fiat 600 Jolly. Abi 1959. gadā ražotie klasiķi novietoti pie kādreizējiem zirgu staļļiem. Rumaku vārdi vēl aizvien redzami uz koka steliņģiem. «Kad es redzu Jolly, es automātiski domāju par vasaru,» saka firsts Alberts, kamēr ārā gāž kā no spaiņa.
Vecais Renault īpaši raisa reģenta atmiņas: «Ar Floride kopā ar māsu Karolīnu 1975. gadā braucām no kādas dzimšanas dienas. Karolīna bija pie stūres, jo viņai jau bija vadītājas apliecība. Es sēdēju blakus. Notika sīks negadījums, un mēs saviem spēkiem nespējām auto iedarbināt, tāpēc mums atbrauca pakaļ pils darbinieki.»
Alberta mātei Greisai Kellijai šo automobili uzdāvināja Renault – tāpat kā franču aktrisei Brižitai Bardo. Šī dāvana nebija gluži nesavtīga: ražotājs vēlējās pagozēties abu zvaigžņu gaismā.
Alberts savos automobilista dzīves pirmsākumos bija krietni pieticīgāks – viņš brauca ar VW Golf LS, ar automātisko transmisiju. «Tas bija mans pirmais automobilis. Pēc diviem vai trim gadiem es pārkāpu uz GTI, kas man sagādāja ļoti daudz prieka.» Pēc tam toreizējais kroņprincis izmēģināšanai, kā viņš saka, saņēma Corvette, bet vēl vēlāk viņš iegādājās Porsche 928.
«Porsche bija viena no labākajām automašīnām, kāda man bijusi. Toreiz visi koncentrējās uz 911. Taču es vienmēr esmu juties droši 928. modelī, jo tas ir liels un komfortabls. Tajā tu nemaz nejūti, cik ātri brauc.»
Tagad reģents daudz laika pavada ceļā ar Lexus un Tesla modeļiem. Galvenokārt tādēļ, ka viņam ļoti svarīga ir apkārtējās vides aizsardzība. «Mēs visi reiz ar ilgošanos atcerēsimies laikus, kad varējām braukt ar fantastiskām klasiskajām automašīnām. Taču baidos, ka šie auto ar iekšdedzes dzinējiem drīz vien piederēs pagātnei. Mēs tos aplūkosim muzejos un izripināsim ārā, lai izmestu kādu līkumu.»
Lai gan strauji pieaudzis iedzīvotāju skaitu, īpaši pilsētās, «automašīnas ar dabai draudzīgiem motoriem ir vienīgais ceļš, lai uzlabotu gaisa kvalitāti». Tas vairs nav jautājums, «vai mēs to darīsim, bet gan kad», tā Alberts. «Daudzi saka, ka tas esot moderns domāšanas veids. Taču jau pirmajiem automobiļiem bija elektropiedziņa. Tātad mēs vienkārši atgriežamies pie vecās labās idejas.»
Pat Alberta un Šarlēnas Vitstokas 2011. gada kāzu auto spēj braukt elektriski: par landoletu (automobiļa virsbūves forma ar atvērtu jumta aizmugurējo daļu) pārbūvēto Lexus LS 600h tagad iespējams aplūkot automobiļu muzejā.
Toreiz pie stūres sēdēja garāžas šefs Klods Mass. 51 gadu vecais vīrietis demonstrē mums telpas, kurās viņš un viņa darbinieki katru dienu kopj un uztur karalisko autoparku. Divos stāvos atrodas krāsotava, pacēlājs, biroji, stāvvietas, serviss.
Te atrodas pat virpa. «Mēs šeit varam izgatavot pat dažas tādas vecāku automobiļu detaļas, kas vairs nav pieejamas,» saka Chef des Garages, kurš braucis jau firsta Renjē (1923.–2005. g.) valdīšanas laikā. Alberta tēvs tika uzskatīts par kaislīgu auto kolekcionāru.
Daži no viņa kolekcijas automobiļiem oficiālajos pasākumos tika izmantoti kā valsts nozīmes limuzīni. Piemēram, 1956. gada Chrysler Imperial, kuru Renjē patiesībā pirka sievai Greisai, lai Holivudas zvaigzne tālajā Monako tik ļoti neilgotos pēc mājām. Pateicoties savai bagātībai, Renjē varēja piepildīt gandrīz jebkuru sapni par automobili.
Vai mūsdienās vēl ir palikušas kādas vēlmes? Jā, muzeja direktors Filipe Rendzīni labprāt dabūtu ekspozīcijai Rolls-Royce Silver Cloud III, kurā 1956. gadā precējās Renjē un Greisa.
«Šis automobilis vēl noteikti kaut kur ir, es esmu pilnīgi pārliecināts,» saka Rendzīni. Un par ko personīgi sapņo firsts Alberts? «Es reiz pierakstījos sarakstā uz vienu no pirmajiem McLaren automobiļiem. Taču beigu beigās tas man izrādījās par dārgu.»
Lexus braucēju atbaida cilvēki, kuri iegādājas automobili tikai, lai ar to lielītos. «Es kaut ko tādu nesaprotu. Domāju, ka esmu gaismas gadu attālumā no šādas attieksmes. Būtu jauki, ja šie cilvēki varētu mainīt savas domas,» saka viņš.
Valstsvīrs labāk nodarbojas ar nākotnes jautājumiem. Viņam, piemēram, ir nepārprotams viedoklis par autonomo braukšanu: «Skaidrs, ka šī tehnika padarīs satiksmi, jo īpaši pilsētu, drošāku un vieglāk regulējamu. Taču es nespēju pieņemt, ka prieks par braukšanu paša spēkiem tiks atņemts pavisam. Tiem, kuri vēlas braukt paši, arī nākotnē vajadzētu būt iespējai to darīt. Ja tiek atņemts braukšanas prieks, auto zūd liela daļa pievilcības.»
Mīlestība uz motoriem Grimaldi asinīs ir jau paaudzēm. Jau firsts Alberts I (1848.–1922. g.) laika posmā no 1902. līdz 1904. gadam pats brauca no Monako uz karalisko rezidenci Maršē pie Ēnas upes Ziemeļfrancijā. Ne ar automobili, bet gan ar agrīnu motociklu Humber 350. Distance: tieši 1000 km pa ceļiem bez seguma. Riteņus visvairāk apdraudēja pakavu naglas. Tagadējā firsta Alberta II vecvectētiņam vajadzēja desmit dienas, lai pārvarētu šo distanci.
Grimaldi asinīs ir benzīns – un tas jau paaudzēm ilgi. Ja kādam rodas šaubas, ka tā arī turpināsies, vajag aiziet uz Monako motormuzeju, un, ja paveiksies, tur izdosies satikt kroņprinci Žaku un viņa māsu princesi Gabrielu. Abi uz automobiļiem trakie firstu bērni ir vislabākais pierādījums tam, ka karalistē neapklusīs motori.