Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Asās meičas
Pirms divdesmit pieciem gadiem viņas bija pavisam vienkāršas angļu meitenes, kas atsaucās avīzes sludinājumam par noklausīšanos meiteņu popgrupas Touch dibināšanai. Piecas no vairāk nekā trijiem simtiem ziņkārīgu, enerģisku angļu meiteņu. Neviena no viņām neloloja nekādas īpašās cerības par panākumiem un slavu – jā viņas bija smukas, taču ne klasiskas skaistules. Varēja noturēt meldiņu, taču ar graujošām vokālām dotībām neizcēlās.
Un tādu meiteņu popgrupu tolaik nemaz nebija – popmūzikas galvenā auditorija bija jaunas meitenes, un viņas taču fanoja par glītiem puišiem, vai ne? Taču dažiem apsviedīgiem mūzikas menedžeriem galvā bija dzimusi doma, ka šīs pašas meitenes varētu klausīties, kas sakāms citām meitenēm, tādām kā viņas pašas – meitenēm, kas neizskatītos tālas un neaizsniedzamas, bet, tieši pretēji, būtu kā kaimiņu skuķi ar tiem pašiem sapņiem, priekiem un bēdām kā miljoniem citu meitēnu Anglijā un pasaulē.
Vienīgā nianse, kas šiem vīriem neienāca prātā, bija – ka viņu gudri atlasītais meiteņu kolektīvs varētu izrādīties ne tikai veiksmīgs un ienesīgs, bet arī ambiciozs un nepaklausīgs.
Šis enerģiskais skuķu bariņš pamanījās apgriezt kājām gaisā ne vien pašas savu dzīvi, bet arī visu mūzikas industriju. Sagājušas kopā, meitenes sajuta, ka kopā var patiešām visu – viņas pasūtīja savus bosus bekot, nospēra viņu paspārnē sacerētās un ierakstītās dziesmas, kopīgiem spēkiem uzrakstīja jaunas, izdomāja pašas savu tēlu un jaunu nosaukumu – Spice Girls, asās meitenes.
Garšvielu plauktiņš
Viņas bija jaunas, viņas bija lecīgas, viņām bija ko teikt. Un izrādījās – pasaulei gribējās to dzirdēt. Mūzikas žurnāls Top of the Pops rakstā par popmūzikas jaunpienācējām, apspēlēja grupas nosaukumu kā garšvielu plauktiņu – tajā ir piecas dažādas meitenes, piecas garšas katrai gaumei: sportiskā Mela C, bērnišķīgi piemīlīgā Emma, glaunā Viktorija, ugunīgā, rudā (angliski vārdam ginger ir divas nozīmes – ruds cilvēks un ingvers) Džerija un niknā Mela B.
Žurnāla redaktors pat nenojauta, ka šis raksts grupu padarīs gluži vai par supervaroņu komandu – meitenes ar prieku savas jaunās iesaukas pieņēma un turpmāk sevi sauca par Sporty, Baby, Posh, Ginger un Scary.
Katrs klausītājs varēja izvēlēties savu garšvielu – puišiem bija, par ko fantazēt, bet jaunas meitenes varēja alkt līdzināties katra savai spaisenei, ar savām īpašajām spējām un talantiem.
Līdz tam meiteņu popgrupu dziedātājas tika ģērbtas pēc iespējas līdzīgāk, taču Spice Girls vēstījums bija: tu vari būt tieši tāda, kāda esi, tev nav jāslēpj savs stils, sava personība, lai iekļautos draudzeņu bariņā.
Spice Girls dziesmiņas bija līksmas un lipīgas – pasaule ar prieku dungoja tām līdzi, meitenes no pašas pirmās radio viļņos palaistās dziesmas padarot par superzvaigznēm. I’ll tell you what I want, what I really really want…
Wannabe dziesmas vārdus meitenes līksmi dziedāja visā pasaulē (šī nu jau leģendārā dziesma bija mūzikas topu numur viens četrdesmit valstīs), bet Spice Girls kļuva par visu laiku vislabāk pārdoto sieviešu grupu – par sieviešu kārtas bītliem, kā teicis angļu žurnālists Pīrss Morgans. Daudzi no viņu rekordiem tā arī palika nepārspēti.
Seksīgā Tečere
Tā bija īsta vētra – pirmajam hitam tūliņ pat sekoja Say You’ll be There, Spice up Your Life, 2 Become 1, Mama un citi topu grāvēji. Pasaule bija kā sajukusi ar šo grupu – šī epidēmija ieguva nosaukumu Spice Mania. Viss, kam meitenes pieskārās, nevilšus pārvērtās zeltā, un viņas šo superspēju prata izmantot.
Visdrīzāk, pašas nemaz neapjauzdamas, viņas uzsāka jaunu, vēl nepieredzētu popmūzikas biznesa stratēģiju – to pašu, kas tagad par miljardierēm padarījusi Kardašjanu meitenes un daudzus sportistus.
Mūzika bija tikai viens no Spice Girls rūpaliem – viņas sadarbojās ar sponsoriem, izveidoja savu apģērbu līniju, rotaļu sēriju, dokumentālo raidījumu ciklu un pat mākslas filmu Spiceworld, kas, par spīti šaušalīgajai kvalitātei (visas piecas spaisenes togad ieguva gada sliktākās aktrises godu), pamanījās kļūt par gada ienesīgāko filmu. Viņas bija visur – uz kafijas krūzītēm un somām, reklāmās un žurnālos, meiteņu prātā un radio meldiņos, Indijā, Austrālijā un Meksikā. Par viņām fanoja princis Čārlzs un pat Nelsons Mandela.
Vēl vairāk nekā meiteņu saldās dziesmiņas un mīlīgās sejiņas publiku apbūra viņu līksmais lecīgums, pat bezkaunība.
Arī būdamas pasaules lielākās popzvaigznes, viņas joprojām bija vienkāršas Liverpūles meičas, kas rullē pēc saviem noteikumiem.
Viņas bija stipras, un viņas bija cita citai – tas bija vēl nepieredzēts girl power, reāls sieviešu spēks. Tas, par ko feministes cīnījās gadu desmitiem ilgi, šīm meitenēm līksmā un rotaļīgā palēcienā bija izdevies bezmaz vai ar vienu knipi. Tagad par girl power runā daudz un plaši, taču toreiz, deviņdesmito gadu vidū, tāds rotaļīgs feminisms bija svaiga, iedvesmojoša un patiesībā spēcīga ideja. «Mēs esam kā Mārgareta Tečere, taču seksīgā apakšveļā,» viņas paziņoja.
Un tad viņas palika četras…
Viss jau būtu skaisti, taču… dzīve nav Spiceworld filmiņa – aiz bezbēdīgajiem un visu varošajiem smaidiem slēpās arī grūtības, vājības, vilšanās, neapmierinātība, nogurums. Vairāku gadu garumā par viņām britu presē rakstīja katru dienu, viņām sekoja vai ik uz soļa. Karstākais jautājums, kas visus interesēja, bija: vai tiešām piecas meitenes var būt tik labas draudzenes? «Vai jūs strīdaties?» šis jautājums Spice Girls tika uzdots katrā intervijā. Skaidrs, ka strīdējās, un kā vēl – meiteņu spēkam taču ir arī ēnas puses.
Lieliskā piecnieka – Fabulous Five, kā viņas sauca angļi, – vājākais posms izrādījās skaļā Ginger, Džerija Halivela.
Tas notika 1999. gadā meiteņu Eiropas turnejas vidū, nieka trīs gadus pēc pirmā hita iznākšanas. Pārējām grupas meitenēm un arī menedžmentam tas bija kā zibens no skaidrām debesīm – vienu dienu viņas piedalījās televīzijas ierakstā, un nākamajā grupai bija jāuzstājas Oslo. Tovakar meitenes turp devās privātajā lidmašīnā, un Džerija pirms došanās uz savu viesnīcas numuriņu zīmīgi atvadījās.
Meitenes pabrīnījās, taču pat iedomāties nevarēja, ka nākamajā rītā savu draudzeni vienkārši neatradīs – agri no rīta viņa bija aizlidojusi mājās uz Angliju. Meitenes uzstājās četratā, samelojoties, ka viņu rudā garšviela apslimusi. Savā ziņā tā bija taisnība – vairākus gadus Džerija bija mocījusies ar smagiem ēšanas traucējumiem, anoreksija bija noēdusi visu meitenes spēku un dzīvesprieku. Doma par to, ka katrs otrais vakars turpmākajos mēnešos jāpavada skatītāju un kameru priekšā, izliekoties laimīgai, stiprai un ņiprai, bija vienkārši nepanesama. Viņai bija jānoslēpjas.
Presē par notikušo tika ziņots kā par pasaules mēroga traģēdiju. Džerijas aiziešana no grupas togad tika atzīta par gada notikumu popkultūrā.
Pārējās četras meitenes bija apņēmības pilnas turpināt savu triumfa gājienu bez Džerijas, taču brīdī, kad viņas bija zaudējušas savas kopības spēku, Spice Girls burvestība piepeši bija pagaisusi un plaka arī pašu spaiseņu entuziasms, līdz 2000. gadā viņas paziņoja, ka turpmāk katra koncentrēsies uz savu solokarjeru.
Nekas dižs no tā neiznāca, jo piecatā viņas bija īsts spridzeklis, taču katra pati par sevi – gluži viduvējas skatuves mākslinieces.
Nedaudz kuce
Pa šo laiku Spice Girls ir piedzīvojušas arī dažus atkalapvienošanās koncertus, piemēram, viens no tiem bija fantastiskajā Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā. Epizodiski šajos projektos atgriezās arī Džerija, bet turpmāk vismazāko interesi par Spice Girls stāstu (kurš, starp citu, ir iemūžināts arī ļoti veiksmīgā mūziklā Viva Forever) izrādīja Posh Spice Viktorija – tā, kura Deivida Bekhema sieva. Pirmo Spice Girls atkalapvienošanās mēģinājumu viņa izgāza ar lielu blīkšķi, turnejas vidū vienkārši sakravādama savus trīsdesmit piecus koferus un aizbraukdama mājās pie Deivida un bērniem.
Viktorija ir atteikusies piedalīties arī šajā 25 gadu jubilejas turnejā. «Nu nebūs taču nekādas atkalapvienošanās,» viņa gurdā balsī teica intervijās, kamēr pārējās jau iemēģināja tērpus un horeogrāfijas soļus. Intervijā laikrakstam Sunday Times Viktorija spriedelēja, ka meitenēm noteikti vajadzētu dziedāt jaunas dziesmas, jo «izpildīt divdesmit gadu senas melodijas ir vienkārši skumji». Au! Par atbildi Mela B devas uz Heidijas Klumas ikgadējo Halovīna ballīti ģērbusies kā Viktorija un rokās turēja lielu plakātu: «Es došos turnejā!»
Kašķi starp meitenēm un Viktoriju ir turpinājušies kopš viņas laulībām ar leģendāro futbolistu Deividu Bekhemu. Viktorija vairs nevēlējās nekā kopīga ar spiedzošo, kliedzošo bariņu – viss krējums, kas peldēja šā sīrupainā projekta virspusē, bija nosmelts, mēģinājumi uzsākt solokarjeru bija izgāzušies ar lielu blīkšķi, jo Viktorija nekad nebija varējusi lepoties ar atmiņā paliekošu vokālu vai neatvairāmu skatuves harismu. Toties viņa labi orientējās modē, bija veiksmīgi apprecējusies un varēja būvēt jaunu es.
Līdzās savam slavenajam vīram un piemīlīgo bērnu bariņam Viktorija bija nevis izbalējusi popzvaigzne, bet cienījama angļu lēdija.
Protams, meiteņu uzstājīgie un brīžiem pat histēriskie izteikumi par dziļo vilšanos, ko šī dezertēšana visiem sagādājusi, kārtīgi uzdeva pa Viktorijas citādi stingrajiem nerviem. «Viņa vienmēr ir bijusi nedaudz kuce, bet es viņu tik un tā mīlu,» tiešā tekstā klāstīja Mela B.
Kādā reizē, kad satrakojušos Spice Girls fanu bariņš pie kādas Londonas viesnīcas durvīm Viktorijai veltīja pārmetumus par nodevību, viņa, piepeši pietvīkusi, savā minikleitā un augstpapēžu kurpēs metās tipināt tieši jauniešu bariņa vidū, kliegdama: «Runājiet ar mani, kad jums padusēs būs kāds mats izaudzis – jūs, sīkie di..sēji!
Jauna dzīve
Arī Džerijas Halivelas dzīve ir apmetusi līdzīgu kūleni. Savulaik visskaļākā un izaicinošākā no spaisenēm, saukta par Džindžeru (ingveru – rudo, pikanto garšvieliņu), viņa lika nosarkt Princim Čārlzam, jo oficiālas pieņemšanas laikā, tiekot stādīta priekšā Viņa Augstībai, uzspieda uz samulsušā prinča vaiga skaļu un sarkanu buču un piedevām vēl ieknieba viņam dibenā. Un nospēra tualetes papīra rulli Nelsona Mandelas rezidencē. Un publiski nosauca tā laika britu premjeru Džonu Meidžoru par garlaicīgu zuti.
Viņa vienmēr ģērbās viskošāk un izaicinošāk, viņas mati bija koši sarkani un grima kārta reizēm bija gluži kā cirka klaunam. Intervijās Džerija varēja izspert bezkaunīgus jociņus un lamuvārdus, viņa bieži vien uz skatuves kāpa vieglā reibumā.
Droši vien faniem visvairāk atmiņā iespiedusies viņas Union Jack – Lielbritānijas karoga – minikleitiņa. Ja to vispār varēja nosaukt par kleitiņu…
Arī Džerija pēc grupas pamešanas mēģināja uzsākt solokarjeru – viņas centieni varbūt vainagojās ar nedaudz labākiem panākumiem nekā blāvā Viktorijas dziedāšana, jo atšķirībā no vienmēr sabozušās bijušās kolēģes, Džerijā allaž kūsāja burbuļojošs dzīvesprieks, kas novērsa uzmanību no pašvakās dziedāšanas. Un tomēr arī ar to nebija gana, lai bez lieliskā piecnieka meiteņspēka sasniegtu kaut ko vērā ņemamu.
Tāpēc Džerija notīrīja grima, atguva dabisko matu toni, pilnībā atmeta dzeršanu, tika pie ļoti turīga vīra – F1 magnāta Kristiana Hornera. Viņi apmetās grandiozā villā Anglijas laukos, kurā bijusī Džindžera kā pēc burvja mājienu pārtapa Džerijā Hornerē – elegantā, ieturētā kundzē, gādīgā sievā un māmiņā.
Var tikai iztēloties tās pilnīgās šausmas, kas viņu pārņēma, klausoties Pīrsa Morgana interviju ar Melu B.
Temperamentīgā tumšādainā dziedātāja tajā vēsā mierā paziņoja, ka Spice Girls ziedu laikos… pārgulējusi ar Džeriju: «Es zinu, ka viņa mani par to ienīdīs, jo tagad ir kļuvusi tik smalka ar savu lepno māju un dārgo vīru. Bet fakts paliek fakts – mēs pārgulējām, un tas bija forši.»
Džerijai šī skandalozā atzīšanās nebūt nešķita forša. Ar sava preses sekretāra starpniecību viņa paziņoja, ka Melas atzīšanās ir salti meli un ka viņai ir bijis kauns un pazemojums ko tādu dzirdēt – turklāt Māmiņdienā!
Te gan jāpiebilst, ka šī pati svētulīgā būtne agrās jaunības dienās bija pozējusi pikantiem kailfoto, bet Spice Girls vētrainajos gados radiointervijā bija klāstījusi, ka ir pārgulējusi ar sievieti un nekādā gadījumā neatklās, kas ir šī būtne, jo neviena no viņām neesot lesbiete. Un ne toreiz, ne arī tagad šie paziņojumi sabiedrībā nekādu šausmināšanos neraisīja. Un diez vai kāds arī tos apšauba – it īpaši tāpēc, ka šie paziņojumi nāk no Melas B, dullākās no visām spaisenēm. Šīs būtnes privātajā dzīvē skandālu nekad nav trūcis, un viņa par tiem nekad tā īsti nav kautrējusies.
Vīriešu izvēlē Mela nebija tik prātīga – vai veiksmīga – kā viņas grupas biedres. Vispirms viņa izgāja par sievu pie dejotāja Džimija Gulzara. Šajās vētrainajās attiecībās piedzima meitiņa, taču sekoja skaļa šķiršanās, kuras laikā bijušais vīrs pamanījās uzbrukt dziedātājas māsai un vienlaikus izspiest no Melas divus miljonus mārciņu.
Pēc vēl dažiem kaislīgiem romāniņiem Mela uzsāka Anglijā plaši apspriestas attiecības ar filmu producenti Kristīnu Krokosu. Šis lesbiskais eksperiments – kā abu sieviešu sešus gadus ilgās attiecības tika saukātas presē – beidzās, kad Mela iepazinās ar precēto Ediju Mērfiju.
Romānu Mērfijs nenoliedza, taču tā augli – meitiņu Airisu – gan neatzina par savu meitu. Mela nebija pārāk lepna, lai dotos uz tiesu un piespiestu savu izvairīgo mīļāko pie sienas un panāktu krietnu uzturlīdzekļu maksāšanu.
Kad 2007. gadā Mela apprecējās ar mūzikas producentu Stīvenu Belafonti, šķita, ka dziedātājas romantisko attiecību amerikāņu kalniņiem būs pielikts rāms punkts. Belafonte adoptēja Melas meitiņas un vispār radīja krietna vīra iespaidu. Kad nepilnus desmit gadus vēlāk viņi šķīrās, izrādījās, ka aiz iznesīgās ārienes slēpies vardarbīgs izvirtulis. Radās gan arī aizdomas, ka arī pati Mela nav bijusi nekāda svētā. Neglītajā šķiršanās prāvā gaismā nāca abu patika uz narkotikām un vardarbīgiem ķīviņiem, seksuāliem eksperimentiem un izvirtīgām brīvās mīlestības ballītēm. Izrādījās arī, ka esktravagantais dzīvesstils un mūžīgā tiesāšanās ar bijušajiem vīriem un mīļākajiem dziedātāju ir atstājusi gandrīz vai bez līdzekļiem.
Uzticamie kareivji
Par spīti visām šīm nebūšanām, Mela B ir visvairāk mīlētā un arī karjeras ziņā visveiksmīgākā no Spice Girls blices. Šo gadu gaitā viņa ir paguvusi ierakstīt pāris tīri veiksmīgu soloalbumu (komerciāli veiksmīgākā un arī kritikas vislabvēlīgāk novērtētā gan ir bijusi Sporty Spice jeb Melas C karjera), piedalīties vairākos slavenos Brodvejas mūziklos, tostarp atveidot galveno lomu slavenajā Chicago. Taču pasaulē droši vien viņa šobrīd visplašāk ir zināma kā dziedāšanas šova X Factor žūrijas dalībniece – līdzās Saimonam Kauelam un Heidijai Klumai. Un jau atkal – tas ir dziedātājas atklātais, nedaudz prastais vienkāršas angļu meičas šarms, kura dēļ viņai tiek piedoti jebkādi izgājieni un trakulības.
Tikmēr vismazāk tiek runāts par abām visjaukākajām un rātnākajām spaisenēm – Emmu un Melu C. Mīlīgā Emma, ko grupas biedres nerimst slavēt par viņas brīnišķīgo, maigo raksturu, ātri vien izgāja pie vīra un kļuva par māmiņu. Šad tad viņa ierakstīja kādu dziesmu, piekrita vadīt kādu raidījumu, taču kopumā ar baudu dzīvoja klusu dzīvi prom no nemitīgām turnejām, intervijām un uzmanības.
Taču tieši abas garlaicīgās meitenes ir tās, kas bijušas gluži kā uzticami Spice Girls kareivji – bez strīdiem, kašķiem un augstprātības turpinājušas pārstāvēt un aizstāvēt ideju par meiteņu vienotību un spēku.
Grupas galvenā balss, sportiskā Mela C profesionāli ir izveidojusi vispamatīgāko karjeru – gan tiekot pie platīna diskiem par saviem popmūzikas ierakstiem, gan arī pie kritiķu cieņas un atzinības par sasniegumiem džezā. Būdama maiga, piezemēta un piesardzīga, preses interesi Mela C nekad nav baudījusi – viņa pati stāsta, ka nejūtas diez ko glaimota, kad presē redz tādus sev veltītus epitetus kā garlaicīgā, parastā u. tml.
