Nākas atzīt, ka pirmo reizi kaut kas no tā, kas ražots Ķīnā, ir noturējies tik ilgi.
***
Sarunājas divi draugi. Viens:
– Kā tev šķiet, vai Latvijā tiešām ir izplatīta vardarbība mājās?
Otrs:
– Nav. Tās visas ir tukšas runas.
Pirmais:
– Bet tava sieva saka, ka esot gan izplatīta.
Otrais:
– Ak tā viņa teica? Nu, aiziešu mājās un sadošu viņai!
***
Klau, vienojamies, ka tad, kad karantīna beigsies, dažiem cilvēkiem mēs to neteiksim!
***
Štrunts par pašreizējiem vidusskolas eksāmeniem, daudz lielāka problēma būs nākamajā mācību gadā uzdot skolēniem rakstīt sacerējumu Kā es pavadīju vasaru!
***
Man tik ļoti gribas iemācīties spēlēt ģitāru, izkopt slaidu, sportisku figūru, būt izglītotam un daudzpusīgam cilvēkam! Bet tad es pārnāku mājās un saprotu, ka man ir slinkums pat noģērbties.
***
Mans kaķis sāk nervozēt, jo es jau vairākas nedēļas nepārtraukti uzturos viņa mājās…
***
Man šķiet dīvains jēdziens sociālā distance. Es un, piemēram, Fiļs, Bernis, Justs Karlsons – tā ir sociālā distance… Bet ar parastiem cilvēkiem uz ielas man ir vienkārši distance starp fiziskiem ķermeņiem.
***
Cietumnieku asociācija dedzīgi atbalsta lozungu Sēžam mājās!
***
Dažreiz man liekas, ka mani kaimiņi tik bieži auro viens uz otru tāpēc, ka viņi pārvietojas ar eholokācijas palīdzību.
***
Skolotāja zvana Jānīša mammai:
– Jūsu Jānītis ir slaists, viņš noraksta mājas darbus no citiem skolēniem.
Jānīša mamma:
– Bet bērni taču tagad mācās attālināti, no mājām!
Skolotāja:
– Viņš jums ir arī hakeris.
***
Ja karantīnu atceļ pakāpeniski, tad kā pirmos jāatver muzeji un bibliotēkas, tad vismaz tur kāds sāks iet.
***
Es nekad neesmu ņēmis kukuļus. Vārdu sakot, kā jūs jau nojaušat, neko daudz dzīvē neesmu sasniedzis.
***
Mamma, tētis un mazā meitiņa vakarā skatās televizoru. Filmā kadrs ar skūpstīšanos. Mazā meitiņa sajūsmā:
– Re, re, tie abi dara tāpat kā mamma ar Jāņonkuli!
***
Satiekas divas blondīnes. Viena stāsta:
– Zini, vakar biju lielveikalā, kad pēkšņi elektrība beidzās, un man nācās divas stundas liftā nostāvēt.
Otra blondīne:
– Jā, jā, es arī vakar tur biju un dabūju divas stundas uz eskalatora kāpnēm nostāvēt!
***
Sarunājas divi programmētāji. Viens stāsta:
– Zini, es vakar vienā veikalā redzēju tādu jocīgu verķi – skaidri jūtu, ka tas ir domāts datoriem, bet nevaru saprast, kā īsti.
Otrs:
– Kā to verķi sauca?
Pirmais:
– Peļu slazds.
***
Man jau kļūst bail no tā cilvēku daudzuma, ar kuriem esmu vienojies kopīgi pasēdēt un ieņemt vienu mēriņu, kad obligātā pašizolācija beigsies.
***
– Kā jūsu priekšniecība izturas pret prasību pašreizējā situācijā nesamazināt algu?
– Ar izpratni.
– O, tas gan forši!
– Ar izpratni, ka nekur tu nespruksi.
***
Kaķi atšķirībā no cilvēkiem laiza pakaļu tikai sev.
***
– Kāpēc tik ilgi brauci?
– Ceļu policists apturēja.
– Ko viņš gribēja?
– Pats saproti, piektdienas vakars… Uzdeva dažādus jautājumus un uzmanīgi ostīja manas atbildes.