«Mana īstā Lieldienu sajūta.» 3 stāsti par svētku svinēšanu

Satikšanās prieks kuģīšu sacensībās

Ģirts Lūsis, grupas Labvēlīgais tips mūziķis:

«Pirms vairāk nekā desmit gadiem mums paveicās iesaistīties draugu krietni sen aizsāktā Lieldienu tradīcijā – pašgatavotu kuģīšu laišanā pa Aģes upi. Kolosāla ideja! Parasti pret dažādiem jauniem pasākumiem un atrakcijām esmu skeptisks un noraidošs, bet šī man tiešām likās ļoti laba doma, tāpēc ar prieku pievienojāmies. Kad tuvojas Lieldienas, mūsu ģimenē, protams, domā arī par olu krāsošanu, bet daudz vairāk runā – kādu kuģi šogad taisīsim? Kuģus gatavo gan pieaugušie, gan bērni – tikko kaut ko var uzbūvēt, tā būvē.

Aģes upes krastā aiz Saulkrastiem pie Skultes katru gadu Lieldienās satiekas desmit, pat divdesmit dažādi kuģi. To laišana pa upi ir smalks process ar īpašiem nosacījumiem. Viens no galvenajiem likumiem – kuģiem jābūt būvētiem no dabiskiem materiāliem. Nevar zināt, kur tie aizpeldēs vai kurās zālēs ieķersies, tāpēc nedrīkst izmantot ne plastmasu, ne metālu – tikai ekoloģiskus materiālus. Visus kuģus pirms došanās pa upi izvērtē. Dažkārt tehnisku iemeslu dēļ kādu no piedalīšanās sacensībās diskvalificē, jo izgatavošanā izmantoti neatļauti materiāli. Kuģu būvētājam par to sirdssāpes, bet pretenzijas neviens neizsaka, jo noteikumi visiem vienādi un zināmi.

Vispirms ir Lieldienu kuģu skate, kurā katrs prezentē savu kuģi jeb, kā smejamies, kuģa izstrādājumu. Kādi tik brīnumi nav redzēti! Izejmateriālu izvēle ir ļoti radoša un fantāzijas lidojums augsts.

Esam gatavojuši kuģīti no papīra, no pusmelones, arī no makaroniem. Man bija leģendārs kuģis, kas braucienā devās vairākus gadus – pamatkorpusu pēc brauciena izzvejoju, un nākamgad kuģis ar kādiem radošiem remontrūpnīcas uzlabojumiem atkal bija klāt. Ir redzēti kuģi gan no olu kastītēm, gan olu čaumalām, bet īpaši atceros kāda kuģu būvētāja šedevru – saldētavā tapušu ledus kuģi. Labākie kuģi saņem balvas – kurš ātrākais, kurš pirmais nogrimst, kam labākais brauciens.

Kuģu laišana upēs Lieldienās ir simboliska pavasara sagaidīšana – parasti ledus upē jau izgājis, bet ir reizes, kad sacensības gaidām ar jautājuma zīmi – diez, varēs laist vai nevarēs?

Īsto Lieldienu sajūtu man rada satikšanās prieks Aģes upes krastā. Ja vēl iegadās saulains laiks – ko gan vairāk vajag! Kuģa būvēšana ir atgriešanās bērnībā – kurš lauku puika nav gatavojis priežu mizas kuģīti un pavasarī laidis upē!»