Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: LAILA GRĪNBERGA, makšķerniece ar 50 gadu stāžu, fizioterapeite Cēsu klīnikā
«Sievietes makšķernieces pie ūdeņiem redzu arvien biežāk, un tas mani priecē. Mainījusies arī vīriešu makšķernieku attieksme pret mums – esmu pamanījusi, ka pēdējos gados tikai retais, ieraugot sievieti ar makšķeri, mēģina paspīdēt ar kādu komentāru vai joku,» saka cēsniece Laila Grīnberga, kas makšķerē jau no pirmsskolas vecuma.
Laila strādā par fizioterapeiti un pēc saspringtā darba ar pacientiem galvu izvēdina makšķerējot. Laila makšķerē gan Latvijas upēs, gan ezeros, ziemā brauc arī uz Peipusu Igaunijā. Makšķerēšanu viņa uzskata par lielisku antidepresantu un tās efektu salīdzina ar psihoterapiju, taču piebilst, ka liela nozīme ir arī taustāmajam guvumam – ģimenei ļoti garšojot zivis, pagatavotas teju visos iespējamos veidos.
Laila apstiprina, ka šī vasara dažādu iemeslu dēļ tiešām ir ļoti piemērots laiks, lai pievērstos tieši šim atpūtas veidam: «Vispār jau gudra sieva dodas savam vīram makšķerniekam līdzi un apgūst vajadzīgās prasmes, nevis dusmīga paliek mājās. Taču redzu, ka arvien biežāk makšķerē arī sievietes bez pavadoņa – pa vienai, pa divām. Sievietes bieži vien ir veiksmīgākas makšķernieces nekā vīrieši, jo ir pacietīgākas un apveltītas ar bagātāku izdomu.
Dzirdēts, ka vīrieši reizēm apgalvo – sievietes makšķernieces rīkojoties neloģiski! Bet zivis jau nepakļaujas nekādai loģikai, un tas, iespējams, ir vēl viens iemesls, kāpēc sievietes bieži vien ir pat veiksmīgākas!»
"Makšķerēšana tikai izskatās tāda vienkārša nodarbe," uzsver Laila. Patiesībā viss ir sarežģītāk.
Latvijas upēs un ezeros ir liela zivju daudzveidība, un dažādām zivīm ir atšķirīgi ķeršanas veidi, visādu knifu ir tik daudz, ka tos pilnībā nepārzina pat tāds specs kā Laila. Tāpat arī atšķiras makšķeres.
Vislabāk, ja iesācējai makšķerniecei blakus tomēr ir kāds jau pieredzējis padomdevējs.
Taču skaidrs arī tas, ka šāda padomdevēja trūkums jau nu nebūs iemesls, lai atteiktos no ieceres iemācīties makšķerēt.
Laila uzskata:" Viegli nebūs, bet iemācīties var!" Un iesaka iesācējai izvēlēties vienu no diviem scenārijiem.
Vienkāršākais scenārijs – makšķerēšanas dīķi
Mūsu konsultante uzskata, ka šis iesācējai bez personīgā padomdevēja ir vissaprātīgākais variants. Speciālajos makšķerēšanas dīķos jau ir nodrošināta visa vajadzīgā infrastruktūra un inventārs. Par to, protams, būs jāsamaksā dīķu saimnieka prasītā noteiktā summa, taču tas būs arī lielisks tests: vai varēsi dienu pavadīt pie ūdens un saprast, vai šī nodarbe tev tiešām patīk un vai pietiek pacietības. Nebūs arī pārsteidzīgi jātērē nauda inventāra iegādei, jo tu jau vēl pagaidām nezini – patiks tev tā makšķerēšana vai nemaz nepatiks.
Dīķu saimniekiem mēdz būt atšķirīgi noteikumi – cits prasa samaksu par makšķerēšanu un inventāru, cits neprasa naudu par makšķerēšanu, bet par noķerto zivju kilogramiem.
Visur iespējams iznomāt piemērotu, darbam sagatavotu makšķeri.
Uz vietas parasti ir kāds, kas izstāstīs pamatlietas: kur nostāties; kā uzlikt ēsmu; kā pareizi iemest makšķeri utt. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka dīķos ir pietiekams daudzums zivju, tā ka tu tiešām varēsi arī kaut ko nomakšķerēt, kas iesācējas noskaņojumam noteikti nāks par labu. «Es ieteiktu doties uz karpu vai karūsu dīķi un – galvenais – noteikti tur sarunāt kādu, kas nedaudz pamācīs. Ir jāzina, piemēram, kā iemest āķi ūdenī, nevis draudzenei lūpā vai skaustā,» skaidro Laila Grīnberga.
Populārākie makšķerēšanas dīķi Latvijā:
-
Alberta dīķi
-
Kalnu Spuļļu dīķi
-
Karpu dīķis
-
Foreļu audzētavas Sillakas dīķi
-
Zives dīķi
Sarežģītākais scenārijs – mēģini pati
Ja vēlies doties uz pašas noskatīto vietu pie upes vai ezera, arī sagādāt un apgūt visu vajadzēs pašai. Tāpēc turpinājumā visai sarežģītas ieceres visvienkāršākā versija.
- Izlasi noteikumus. Šis ir obligāti – izlasi internetā makšķerēšanas noteikumus. Tie ir saistoši ikvienam makšķerniekam, kurš vēlas iegūt zivis savam patēriņam.
- Iepazīsties ar informāciju par konkrēto ūdenstilpi. Ne jau katrā upē vai ezerā tā vienkārši drīkst sākt makšķerēt. Ir privātie ūdeņi, par ko parasti vēsta krastā izliktās brīdinājuma zīmes, un publiskie. Ja tie ir publiskie ūdeņi – jānoskaidro, vai konkrētajā vietā nav spēkā kādi liegumi, makšķerēšanas termiņi, noteikumi, kad tur ar makšķeri rādīties nedrīkst. Tas viss ir izlasāms oficiālajos makšķerēšanas noteikumos, kas atrodami internetā (visērtāk sameklēt, izmantojot Google meklētāju).
-
Sagādā sev makšķeri. Vienas universālas makšķeres nemaz nav! Tomēr iesācējam vispiemērotākā būs visvienkāršākā pludiņu makšķere, kas paredzēta tā dēvēto miermīlīgo jeb ne-plēsējzivju (piemēram, raudu, brekšu, karpu, vimbu) ķeršanai. Ko nozīmē vārdi – darbam sagatavota makšķere? Tas nozīmē, ka makšķerei jau ir piemeklēta aukla, piemērots pludiņš, āķis. Ja tā ir jau sarežģītāka – spoles makšķere –, tad sagatavotai makšķerei jau būs spole, uz kuras būs uztīta aukla, un būs piesiets atbilstošs āķis.
Kā tikt pie sagatavotas makšķeres?
- Aizņemies. Tas būtu visprātīgāk, ņemot vērā arī iespēju, ka tava makšķernieces karjera ilgs tieši vienu dienu. Pieredzējis makšķernieks visdrīzāk tevi savam inventāram nelaidīs pat tuvumā, ja vien tas nav tavs vīrietis. Taču pat viņš šādā situācijā var kļūt pārlieku jūtīgs. Tomēr ir cerība, ka makšķerniekam laika gaitā jau iekrājies vecais inventārs – uz to gan tu vari mēģināt pretendēt, pie viena dabūsi arī pakonsultēties par pamatlietām.
– Nopērc lielveikalā. Ja nav, no kā aizņemties, dodies uz tādiem veikaliem kā DEPO vai Mājai un dārzam. Tajos ir īpašās makšķerēšanas sekcijas, kur nopērkamas jau darbam sagatavotas vienkāršas pludiņu makšķeres.
– Dodies uz specializētu makšķernieku piederumu veikalu. Nocietini seju un uzliec ausīm bruņas, lai spētu noklausīties apcerējumu par savas idejas neprātīgumu, un lūdz sagatavot tev darbam visvienkāršāko makšķeri miermīlīgo zivju ķeršanai.
- Pasmelies papildu zināšanas. Tātad sagatavota makšķere tev jau ir un, iespējams, izdevies arī tikt pie konsultācijas. Tad tomēr vēl pacenties nostiprināt iegūtās zināšanas – YouTube var atrast videopamācības angļu vai krievu valodā, kā iesācējam sagatavot inventāru, kā piesiet notrūkušu āķi utt.
-
Sagatavo ēsmu. Izrādās, vajadzīgas pat divu veidu ēdmaņas.
– Pievilināšanai. Makšķernieku veikalos var nopirkt īpašu sauso barību – to samitrina, saspiež bumbiņās un samet ūdenī vietā, kur plāno makšķerēt.
– Ēsma āķim. Ja ir dūša spraust uz āķa dzīvu radību, derēs sliekas vai veikalos nopērkamie mušu kāpuri. Ja ne, var izmantot maizes bumbiņas vai bumbiņās saveltu mīklu. To vari pagatavot pati – mīci miltus ar ūdeni tik ilgi, līdz vairs nelīp pie pirkstiem, vari pievienot pavisam nedaudz vanilīna, jo tas zivīm ļoti patīk. Vēl ēsmai der vārīti makaroni, konservēta kukurūza – brekši, sapali, raudas un arī karpas ir lielas kukurūzas cienītājas.
- Apbruņojies ar pacietību un makšķerē. Mēģini iemest makšķeri tajā vietā, kur iepriekš meti barību, un gaidi. Barība zivis vilinās pamēģināt arī to, kas ir uz āķa. Tiklīdz pludiņš sāk grimt, slīdēt prom, loms jāvelk ārā, nav ko gaidīt! «Mūsdienās āķi ir ļoti asi, nevajag skaitīt ne līdz 5, ne līdz 10! Tas, protams, negarantē, ka zivs tiešām būs uz āķa. Galvenais – nevajag šausmīgi sparīgi raut, lai zivs neuzlido gaisā aizmugurējo koku zaros! Jāvelk mierīgi, tikai drusku piecērtot!» pamāca Laila Grīnberga.
- Ierīko zivju dārziņu. Ja zivis tiešām ķeras, tās līdz makšķerēšanas beigām vēlams ielaist zivju dārziņā – īpašā ķeselītē, kuru kopā ar noķertajām zivīm iegremdē ūdenī, lai zivis nesabojātos. Tas sevišķi svarīgi vasarā. Spainis ar ūdeni īsti nederēs, jo tajā visu laiku jāmaina ūdens, citādi zivīm pietrūks gaisa, un tās tik un tā var sabojāties.
- Ja neķeras, meklē laimi citur. Pat visvairāk pieredzējušie makšķernieki nav pasargāti no reizēm, kad neķeras nekas. Par laimi, kārtīgs makšķernieks vienmēr māk atrast vainīgo – ne tā Mēness fāze un diena, ne tas vējš, ne tā saule vai lietus, ne tās zivis, ne tas upes ieloks! Īsts makšķernieks nekad nevaino savas prasmes (to trūkumu)! Taču vieta tiešām var nebūt īstā – zivīm ir savas teritorijas, kur tām tīk uzturēties –, bet to makšķernieks sāk nojaust tikai tad, kad jau iegūta vērā ņemama pieredze un iepazīta konkrētā ūdenskrātuve. Katrā ziņa – ja redzi, ka neķeras, noteikti ir vērts pamainīt vietu.
Makšķernieka karte
Tā vajadzīga obligāti, pat ja publiskos ūdeņos vēlies makšķerēt vienu vienīgu reizi. Latvijā pieejamas divu veidu kartes: trijiem mēnešiem (cena ap 7 eiro) vai gadam (ap 14 eiro). Makšķerēšanas karti var iegādāties internetā (makskeresanaskarte.lv) un dažādās tirdzniecības vietās (to saraksts atrodams makskeresanaskarte.lv sadaļā Tirdzniecības vietas). Karti vari nēsāt līdzi gan papīra, gan elektroniskā formā. Līdzi jābūt arī personu apliecinošam dokumentam. To, vai makšķerniekam ir karte, regulāri pārbauda inspektori, tā ka joki mazi.
Makšķerēšanas licence
Atsevišķās ūdenstilpēs vajadzīga ne tikai obligātā makšķernieka karte, bet arī makšķerēšanas licence. Piemēram, ja vēlies makšķerēt Daugavā, pietiks ar makšķerēšanas karti, bet virknē ezeru, mazo upju, arī populārajā Varkaļu kanālā vajadzēs arī licenci. Tās cenu nosaka individuāli katrā licencētās makšķerēšanas vietā.
Makšķerējot noteikti ņem līdzi lietusmēteli, cepuri un saulesbrilles!
Cik tas maksā?
Makšķerēšana nav lēts prieks: inventārs, barība, ēsma, karte un, ja vajag, arī licence – kopā var sanākt iespaidīgs cipars. Ieskatam: vienkāršas pludiņu makšķeres komplekts (vismaz 20–30 eiro) + pievilināšanas barība (3–5 eiro par kilogramu) + mušu kāpuri (3–4 eiro par iepakojumu). Taču, kad inventārs nopirkts, tas kalpos gadiem, ja vien makšķeri neiesitīsi mašīnas vai bagāžnieka durvīs vai nesamīsi ar kājām, kā tas bieži gadoties.
Ko vilkt mugurā?
Te nu sieviešu un zivju domas sakrīt – apģērbam ir nozīme! Izrādās, ja makšķerē no krasta, nevajadzētu vilkt spilgtas krāsas apģērbu. Kaut arī ihtiologi apgalvo, ka zivīm krāsas pie astes, daudzu makšķernieku, arī Lailas Grīnbergas pieredze liecina – pie spilgtajiem makšķerniekiem zivis nenāk. Ja makšķerē no laivas, tad gan zivīm esot vienalga, kas tev mugurā.
