Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Stāsta Aiva Kanepone, IEVAS žurnāliste un kora Loja dziedātāja: «Skaidrs, ka daudzās ģimenēs jau iekrājušās savas mīļākās Jāņu dziesmas – atliek tikai atcerēties pirmo rindiņu, un pāris pantiņu ātri vien pielasās klāt. Alu, alu, Jāņa tēvsi, līgo, līgo…; Visa laba Jāņu zāle, līgo, līgo, kas zied Jāņu vakarāi; Pa gadskārtu Jānīts nāca, līgo, līgo, savus bērnus apraudzīti, līgo; Sit, Jānīti vara bungas/ Vārtu staba galiņā…
Bet ir dažas brīnumainas dziesmas, kas sasaistītas ar Jāņunakts rituāliem. Vieglumu tām dod tas, ka pietiek ar vienu vārdu zinātāju – rindiņas tiek atkārtotas. Un, ja meldiņus nezini, droši var dziedāt jebkurā zināmajā!»
Aplīgojamā dziesma
Neguļu, neguļu Jānīša nakti, līgo, līgo, (katru rindiņu atkārto divas reizes)
lai mani liniņi veldrē nekrīt, līgo, līgo.
Neguļu neguļu Jānīša nakti, līgo, līgo.
lai mani rudzīši veldrē nekrīt, līgo, līgo!
Viss, ko apdziedāsi, nākamajā gadā zels griezdamies. Pēc skaistā liniņu un rudzīšu sākuma katrs var iedziedāt sev svarīgo un dārgo – savu Jānīti, savu Līgu, savas mājas, savu Latviju, savus bērniņus vai pat kūku cepēja savas kūkas. Dziesma aizved tādā skaistā transā un, pats galvenais, ir ļoti praktiska. Kur tu vēl par baltu velti apdrošināsi visu, kas tev dārgs?!
Radošas variācijas iedvesmai:
lai mana valoda veldrē nekrīt;
lai mani bērniņi veldrē nekrīt;
lai mana tauta veldrē nekrīt;
lai manas puķītes veldrē nekrīt;
lai mans Jānītis veldrē nekrīt;
lai manas draudzenes veldrē nekrīt utt.