«Pagājušajā gadā atbalstīju Samantu, bet šogad ne, jo viņa ir pārkāpusi robežu,» uzskata dziedātāja Maija Lūsēna.
«Ar šādu klipu viņa var pārstāvēt sevi, nevis Latviju. Pēc tā, ko redzēju video, varu teikt – Latvija tāda nav. Latvija ir skaista ar savām upēm, ezeriem un mežiem, nevis ar mašīnu stāvvietu betonētiem plačiem. Šis klips ir ar tendenciozām vērtībām, kas svešas latviskajai dzīvesziņai.
Dziesmas vēstījums par stiprām sievietēm, manuprāt, ir apšaubāms.
Latvijas stiprās sievietes nav tīnītes, kas savā starpā bučojas. Tās ir mātes saviem bērniem. Vai viņām vajadzētu pārcelties uz betonētu garāžu, uzvilkt zābakus un lēkāt kopā ar Samantu pa putekļiem?» pukojas Lūsēna.
«Šī nav Latvijas deleģēta dziesma. Latvija par to nav balsojusi, tādēļ tā nevar pārstāvēt mūsu valsti. Saprotu, ka dziesmas tapšanā ieguldīts liels darbs, taču man svarīgāks šķiet jautājums – ar kādu gara spēku šis viss radīts? Vai tas darīts ar sirdi vai vienkārši – prāta izskaitļota mūzika? Kaut kas, lai tikai uzvarētu?»