Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad 2001. gadā New Mini centās gūt labumu no angļu auto ikonas, biju ļoti skeptiski noskaņots. Toreiz to nosaucu par mantojuma izkrāpēju. BMW bija piesavinājušies visu: jaukās, apaļās ačeles, mīlīgo ķermeņa uzbūvi, tiešo stūri. Tas bavāriešiem nu reiz izdevās tik labi, ka pat nespēju uz viņiem dusmoties. Gluži pretēji – BMW visus Mini tikumus tik veiksmīgi bija pārnesuši uz mūsdienām, ka Mini bija un palika tas pats.
Vizuāli simpātisks un lielisks braukšanas laikā – tieši šīs auto īpašības atgādināja manis paša 1989. gada Old Mini. Vēl lielākas uzslavas retro modelim nav un nevar būt. Protams, jaunais Mini ir garāks, platāks un augstāks. Taču skatiens, uzvedība un ķermeņa forma ir vēl arvien tā pati vecā – tipiska Mini. Tas attiecas gan uz Cabrio (2004. gads), gan daļēji arī uz Clubman (2007. gads).
Citi lasa
Taču nu ir pavisam traki! Viens tāds milzenis nu ir uzpūties nosaucis sevi par Countryman un bezkaunīgi apgalvo, ka esot Mini. Tas vairs nav pat mantojuma izkrāpējs, tas jau ir kapu izlaupītājs. Mini aug un aug, un aug… un pāraug pats sevi. Tāpēc pienācis izšķirošs brīdis visā Mini vēsturē, kad jāatbild uz jautājumu – vai šis Countryman maz vispār vairs ir Mini? Te nu, draugi, vairs tālāk nespēlējos. Un ne tikai es. Arī kolēģi skatās uz maksimāli uzpūsto Mini visai skeptiski. Pārāk liels, pārāk atgādina SUV, šarms ir zudis, tas jau vairāk ir džips, ne Mini,» tāds ir viņu viedoklis. Tomēr es izlēmu dot Countryman vēl vienu iespēju: noliku pretī tā sencim un salīdzināju abus.
Ar uzņēmēja prātu skatoties, BMW nevar pārmest izaugsmes tieksmi. Jaunas modeļu versijas paaugstina pieprasījumu pēc konkrētas markas automašīnām un samazina ražošanas izmaksas. No ekonomiskā viedokļa saprātīgi, taču emocionāli šis Mini mani vairs īsti neaizkustina. Mīļākā, kura nemitīgi palielina sev krūtis un injicē botulīna toksīnu, iespējams, kādu laiku var šķist pievilcīga. Bet ilgstoši? Nē, paldies!
Sērijveidā ražotam Mini vēl nekad nav bijušas piecas durvis. Turklāt pēc izvēles arī pilnpiedziņa. Ar robusto, SUV līdzīgo vizuālo tēlu auto ieiet pavisam jaunā tirgus segmentā. Turklāt Countryman nenoripos no konveijera angļu Oksfordā, bet gan austriešu Grācā – ak, mīļo stundiņ! BMW gan priecājas par jauno rūpnīcu. «Beidzot mums būs kvalitāte,» tā vismaz runā firmas darbinieki.
Countryman no viena bufera līdz otram ir 4,11 metru – tātad tas ir vairāk nekā metru garāks par savu 1959. gada senci. Arī augstumu salīdzinājums ir dramatisks: 1,35 metri pret 1,56. Dārza lapene ar plakanu jumtu pret bāku jūras krastā. Blakus Countryman sencis izskatās sīciņš un trausls.
18 collu riteņi ir uz pusi lielāki nekā priekšteča dārza ķerras cienīgie ritentiņi. Šausmas, cik tālu tas ir aizgājis no savām saknēm! Tāda sajūta, it kā tradīcijām apsēstie angļi pēkšņi būtu sākuši jaukt kokteilī džinu ar saldu limonādi rūgtenā tonika vietā. Bet vai pircējiem tas tāpat garšos? Šķiet, ka jā. Jaunais Mini tirgū ienāk ar ģeniālu reklāmas kampaņu.
Tā nesatraucas par izcelsmi un tradīcijām, pasniedzot šo BMW meitu kā globālu īpaša dzīvesveida produktu. 60. gados tā drīzāk bija sakritība, ka Mini kļuva par auto, kas eksistē ārpus visām klasēm. Uzvaras rallijā un zvaigžņu kults auto padarīja nemirstīgu. Mūsdienās globālo mārketinga mašinēriju virza tikai vēss aprēķins, kas Mini padara iekārojamu gan frizieres, gan valdes priekšsēdētāja acīs. Countryman ir tikai loģiskais nākamais solis. Nu un –, ka tas ir tikai kapu izlaupītājs?
