Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā tas sākās mūsmājās?
Pirmie latviešu ledus krosa pionieri āva slidas un kāpa uz stāvā ledus pirms aptuveni desmit gadiem. Toreiz atsevišķi atlēti pa vienam pamēģināja un tāpat pa vienam katrs savā laikā arī izbeidza ledus krosa karjeru. Tagad varam lepoties (vai brīnīties) par Latvijas Ledus krosa asociāciju, kurai ir tiesības sūtīt savus puišus un meitenes uz sacensībām plašajā pasaulē.
«Vienā parastā naktī redzēju neticami reālu sapni – braucu ar slidām pa bobsleja trasi. Noteikti zemapziņā sēdēja redzētie un apbrīnotie Red Bull Crashed ice video.
Sapnī pavisam īsti izjutu ātrumu un gravitācijas spēku. Pamostoties sapratu, ka tas ir forši un tas ir jādara.
Apzvanīju draugus, paziņas, un pēc mēneša bijām uz slidām bobsleja trasē,» aizsākumu atminas Rihards Streiķis, viens no asociācijas pamatlicējiem. Tā sapnis kļuva par īstenību. 2016. gadā divi kungi ar slidām no Siguldas bobsleja trases dāmu starta devās lejā nezināmajā.
Rihards teic: «Pirmā virāža, un nokritu. Piecēlos, atkal nokritu. Tas atkārtojās kādas piecas reizes. Vislielākais pārsteigums bija finišā par piedzīvotajām izjūtām. Nelikās, ka tikko izdzīvoju murgu, adrenalīns bija tā pārņēmis ķermeni, ka vienīgais, ko vēlējos, bija tikt atpakaļ augšā un mēģināt vēlreiz.»
Jau nākamajā sezonā sākās Ice on fire sacensības bobsleja trasē. Sapulcējās sauja cilvēku, kuri startēja uz laiku. «Bija ļoti grūti cilvēkus pierunāt pamēģināt. Dzirdot vārdus bobsleja trase, populārākā atbilde bija – tu slims? Es nositīšos. Savulaik likās, ka futbolisti ir piesardzīgi, kā izrādījās, tādi ir arī hokejisti.» Tomēr nedaudz mazāk kā desmit gribētāju turpināja iesākto.
Tas bija gana, lai Rihards ar domubiedriem 2016. gadā nolemtu sarīkot Eiropas čempionātu slidošanā pa bobsleja trasi. Uz to sabrauca dalībnieki no Krievijas, Somijas, Vācijas, Šveices, Irānas, Francijas, Igaunijas un, protams, Latvijas. Gan dāmas, gan kungi. Kopā 24. Turklāt labākajam no latviešiem balvā bija biļete uz dalību Red Bull Crashed Ice posmā Somijā.
«Red Bull Crashed ice ir pārliecinoši lielākās ledus krosa sacensības.
Tur nevar tā vienkārši aizbraukt un pamēģināt, ir sevi jāpierāda mazākās sacensībās. Toreiz to izdarīja Jānis Jasenovičs. Mēs pārējie – es, Jānis Petkēvičs un Armands Baltavičs – braucām līdzi un ar vaļā muti skatījāmies uz notiekošo.
Tas vēl pavisam nesen likās kosmisks un nesasniedzams līmenis. Vienbalsīgi nolēmām, ka jādara viss, lai mēs visi tur nokļūtu. Izveidojām asociāciju,» tā Rihards.
Pienāca brīdis, kad bobsleja trase latviešiem kļuva garlaicīga. Nācās meklēt jautrību citviet un citādos veidos. Rihards atceras: «Pēc pirmās sezonas uzzinājām, ka Somijas ziemeļos pie polārā loka ir dabīgā ledus trase, sazvanījām un jau nākamās dienas vakarā līdz ar ziemeļblāzmu bijām klāt. Cēlāmies septiņos no rīta, lai dotos uz trasi.
Braucām lejā un kāpām ar slidām augšā pa dziļu sniegu vai ledu. Aizdusu noķēru jau pēc trešā kāpiena. Pēc brīža pie mums pienāca trases īpašnieks, kurš bija ļoti pārsteigts par latviešiem, kuri atbraukuši uz sešām stundām pabraukāties. Viņš noorganizēja sniega moci, ar kuru mūs visus veda augšā uz trases sākumu.»
Pie apvāršņa no Latvijas puses uzlec zvaigzne
Pirms gada, draudzenes un ledus krosa sportistes Leldes Māliņas iedvesmota, bobsleja trasi izmēģināja arī Justīne, kura stāsta: «Sākumā likās traki, neticēju, ka es to spēšu. Saņēmos un izdarīju, turklāt tiku pie uzaicinājuma uz Red Bull Crashed ice sacensībām.» Justīne, neskatoties uz savu jauno vecumu, nav pirmo dienu ar pīpi uz ekstrēmo sporta veidu jumta.
Viņa nodarbojas ar visu, kur vien iespējams noķert adrenalīnu: veikbordu, sērfošanu, snovbordu, bmx, skrituļslidošanu, mtb, parkūru u. c.
Tātad nav absolūti nekāds brīnums, ka meitene ledus krosu jau vairs nesauc par kaut ko nenormālu vai neizdarāmu.
«Pats bailīgākais bija pirmais starts Krievijā. Kritu bez apstājas un sāpīgi, nevarēju nostāvēt. Taču ar katru treniņu tā lieta aizgāja arvien labāk,» tā Justīne, kura sezonas laikā teju katru nedēļas nogali dodas uz ledus krosa sacensībām. Kopā sezonā latviešiem ir 10–12 starti dažādu līmeņu posmos, protams, ne visi dodas uz katru no sacensībām, taču pilnībā bez latviešu pārstāvniecības iztikt vairs nav iespējams.
Tagad rit Justīnes otrā sezona. Pirmie vērā ņemamie panākumi jau kabatā – Red Bull Crashed ice posmā Austrijā izcīnīta 4. vieta vairāk nekā 20 dāmu konkurencē. Justīne saka: «Pēc Austrijas pārējās saprata, ka jau tagad esmu nopietna konkurence. Viņas sāka jokoties, ka apdzīšot mani, izlienot caur kājām, jo esmu viena no garākajām. Man viens solis ir kā citām divi.»
Justīne ir ar garāko augumu, bet mazāko pieredzi ledus krosā. Daudzas sportistes ar to nodarbojas jau sešus gadus. Justīnes mērķis ir čempiones tituls. Vismaz šobrīd šķiet, ka tas ir tikai laika jautājums. Jākrāj tik pieredze un nekaunība.
«Pagaidām vēl īsti nezinu, kā lai apdzen priekšā esošās. Citas meitenes man neļauj iet garām un nogriež ceļu. Es tā vēl nemāku.
Šobrīd galvenais ir nenokrist, tad jau arī uzvaras būs.
Bet, ja arī sanāk nokrist, pārāk sāpīgi nav. Vārdsakot – jātrenējas.»
Treniņi, saprotams, nenotiek kaujas apstākļos. Vien Somijā un tagad arī Krievijā ir patstāvīgas trases, lai gan arī tur daudz ko ietekmē laikapstākļi. Sportisti trenējas, ņemot talkā izdomu. Skeitparkos tiek attīstīta lēkšanas māksla, trenažieru zālē un stadionos liek fizisko bāzi, batutos slīpē līdzsvaru gaisā, savukārt uz ledus, protams, strādā pie slidot prasmes.
Tā arī ir šā sporta veida burvība un posts. Interesenti nevar pamēģināt, jo nav, kur. Varbūt ar laiku, varbūt tad, kad Justīne būs pasaules čempione? Kad ziema būs atkal ziema… Skaidrs ir viens, jo lielāks atbalsts un uzmanība no mums pārējiem, jo straujāks izaugsmes ceļš. Galu galā – trakie valda pār pasauli!
