Ierodoties to senajā galvaspilsētā Kusko, Jānis Jubalts ir aizvedis kompāniju uz kādām interesantām drupām, no kurām ne vien paveras elpu aizraujošs skats uz visu pilsētu, bet atrodas arī kāds īpaši nozīmīgs akmens – tam pieskaroties, varot uzņemt enerģiju no paša kosmosa.
Šī vieta jautrajam četriniekam paliks atmiņā arī ar kādu citu interesantu niansi – tieši šeit Lauris Reiniks atklāj, ka viņam piemīt kāda reta iedzimta īpatnība – paskatoties uz saules gaismu, neatturami gribas šķaudīt!
“Ja nezināt, kur ir saule, pasauciet Reiniku – viņš ar savu šķaudīšanu parādīs īsto virzienu” – šis teiciens droši vien tiks pievienots ceļojuma “mutvārdu folkloras” pūram.