Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gatavojoties uzveduma tūrei, radīts video klips Auļu skaņdarbam Pieguļā, ko Vektora dejotāji iemūžinājuši šī gada vasarā vektorietes Uvas Eglītes lauku mājās Rudbāržkalnos. Video klipu veidojuši video mākslinieki Reinis Blūms, Oto Avots, koncepta autore Lauma Studena un horeogrāfe, TDA Vektors mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale.
Videklipa stāsts balstīts senajā pieguļas tradīcijā, kurā zirgus laida ganībās savā vaļā, pieguļnieku uzraudzībā.
Lai gan ierasti iešanu pieguļā asociējam ar Ūsiņa dienu pavasarī, pieguļā gāja līdz pat Mārtiņiem. Laika gaitā iešana pieguļā ir apvijusies ar savdabīgu, mītisku, pat romantisku auru. Pieguļnieki siltumam kurināja ugunskurus, dziedāja un, iespējams, arī dejoja.
Kā stāsta video klipa autori: Tieši mītiskā un mistiskā pieguļas tradīcijas puse ir tā, kurā vēlējāmies aizvest skatītāju un uz to paskatīties pieuguļnieku sapņainajām acīm. Nakts aizsegā nojaukt robežas starp pasaulēm un ieraudzīt Ūsiņa uguns rituāla spēku, sievišķās enerģijas un viltības sargātajas meža laumas un gailojošās uguns liesmas, kas kā dzīvas būtnes aizdejo naksnīgajās debesīs.
Uzvedums Aiz ko garš pavasar’s? tika veidots kā TDA Vektors 65 gadu jubilejas svinību kulminācija un pirmizrādi piedzīvoja 2024. gada 12. aprīlī Ķīpsalas izstāžu hallē. Pēc skatītāju pieprasījuma uzvedums priecēs skatītājus 2. martā Liepājā, 9. martā Cēsīs, 22. martā Rēzeknē un tūre noslēgsies 27. aprīlī Rīgā Dailes teātrī. «Esam patiesi priecīgi, ka Latvijas tūrē dosimies pilnā sastāvā un katrā no šīm koncertzālēm spēsim uzburt pirmizrādes pavasarīgo sajūtu ar iespaidīgu dzīvā orķestra skanējumu, rekvizītiem un gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa maģisko gaismu partitūru,» tā par gaidāmo tūri mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale.
Uzvedumu veido horeogrāfe Dagmāra Bārbale un vairāk kā 120 RTU TDA Vektors dejotāji, kuri izdejo mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām.
Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.
Reinis Suhanovs uzveduma režijas pamatā izmantojis Edvarta Virzas poēmas Straumēni daļu Pavasaris. Edvarts Virza redz Latviju kā valsti, kuras centrā atrodas savas zemes saimnieki, kuri izprot un sadzīvo ar mainīgo dabas ritmu un veido savu sētu un dzīvi saskaņā ar gadalaiku ritu. Šie saimnieki zina kādi darbi darāmi saskaņā ar dabas procesiem un arī kāda atpūta nepieciešama cilvēkam, kas smagi strādājis.
Uzveduma muzikālo daļu veidojis komponists Mārtiņš Miļevskis, ko deju uzvedumā dzīvā orķestra skanējumā izpildīs grupa Auļi, kā arī vijolnieks Otto Trapāns, koklētāja Latvīte Cirse, ģitārists Jānis Kalniņš un vokālistes Beāte Zviedre, Ieva Sutugova, Zane Dombrovska.
