Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad sāku prātot par sludinājuma tekstu, mazliet aizdomājos. Negribējās tā uzreiz piedāvāties kalpones vai verdzenes lomai. Nav droši – satikšu vēl kādu maniaku un nevarēšu par piedzīvoto pēc tam draudzenēm palielīties.
Labāk meklēšu kādu, kas pats sapņo pakļauties sievietei, un rakstīšu vienkārši: «Nopēršu vīrieti! Jaunākus par tik un tik gadiem lūdzu nerakstīt! Nerakstīt arī tiem, kas gribētu par to tikai parunāties!» Ievietoju sludinājumu vairākos portālos un gaidīju reakciju. Atsaucība bija, pieredzi ieguvu, lasiet nu un pašas domājiet – bija vai nebija vērts eksperimentēt.
- Pirmā rakstītāju kategorija bija lasītnepratēji. Iespējams, viņi nemaz nelasa sludinājumus, bet raksta visiem jauno sludinājumu ielicējiem pēc kārtas.
Kā citādi varētu izskaidrot faktu, ka atsaucās pat 10–20 gadu jaunāki, nekā norādīts sludinājumā?
Viņiem uz pēdām mina tie, kas nebija izlasījuši piedāvājumu nopērt, bet cerēja apmierināt kādu citu savu vajadzību, piemēram, ātro seksu pusdienlaikā. Jāpiebilst, ka jaunuļi ir visai neatlaidīga grupa (cerams, ka tas izpaužas arī citās dzīves jomās), jo ilgi neatstājās ar jautājumiem – nu kāpēc ne, vai tiešām ne un varbūt tikai šo reizīti tomēr jā.
- Otrā grupa bija mūžīgie rakstnieki un bilžu vācēji. Viņi, bildes un filmas saskatījušies, fantazē par to, kā viņiem patīk šis seksa veids, kā viņi ir gatavi izpildīt Kundzes vēlmes un skūpstīt zemi, pa kuru Kundze staigā. Un arī darīs visu kā labākajās seksa filmās, tikai tālāk par saraksti netiek un pāriet pie jauna sludinājuma.
- Trešā grupa – virtuāļi, kas apbēra mani ar jautājumiem: kā tev to patīk darīt, kādā pozā tev patīk pērt, kā tu būsi ģērbusies, ko tu pašlaik dari? Nu, lūdzu, izstāsti sīki un smalki pa sekundei. Un pats galvenais – vai tev kājās ir biksītes? Ja patīk par TO rakstīt, tad te varēja izvērsties, un abiem būtu labi. Iespējams pat, ka attiecības kļūtu nopietnas un turpinātos pie web kameras.
- Ceturtā kategorija – nezinīši izmēģinātāji. Viņi vispirms pavaicāja, kāpēc gribu pērt. Kad sāku stāstīt par Greja nokrāsām un BDSM piekritējiem, prasīja – «a kas tas ira?» (googles tantei jau slinkums pajautāt). Ja bija laiks un labs garastāvoklis, nedaudz mēģināju paskaidrot, un tad viņi nopīkstēja, ka laikam vēlētos pamēģināt.
- Piektā grupa – tikumīgie gaismas bruņinieki, kas metās mani apsaukāt par perversu slimnieci. Daži bija gatavi upurēties un pretēji savai pārliecībai pat ķerties pie pēršanas, lai mani pāraudzinātu, vai gluži vienkārši piedraudēja izmest pa logu, jo es, piedāvājot pērienu, apkaunojot visu vīriešu sugu.
- Nākamā kategorija – fiksie draiskuļi, kas bija gatavi pērienam, ja vien to apvienoju ar seksu un to pagūstam izdarīt pusdienlaikā mašīnas aizmugurējā sēdeklī vai kādā kāpņu telpā.
- Septītā grupa bija tie, kas savā dzīvē izmēģinājuši daudz ko, un viņiem šķiet, ka tieši šis pasākums sagādās viņam vislielāko prieku un neaprakstāmo baudu. Problēmas sākās, kad vēlējos noskaidrot, kas viņiem ir pieņemams un kas ne. Atklājās – pērt nedrīkst, jo paliek pēdas, ko redzēs sieva vai draudzene, un tas sāp.
Tie, kas bija ar mieru, ar mieru bija tikai tad, ja man ir 18 gadu, perfekts augums un pilna lateksa un mežģīņu garderobe.
- Astotā grupa ir piedzīvojumu meklētāji. Viņi visam piekrīt un ir gatavi baudīt, tikai pie pirmā peramā rīka plaukšķa, kurš pat nav stiprs, sāk bļaut: «Beidzam un pārejam pie seksa sadaļas – pie vienas normālas misionāra pozas!»
- Devītā grupa meklē skaistu dzīvesdraudzeni, ar ko parunāt, parādīt draugiem, iedzert kopā vīnu un nobaudīt kādu delikatesi. Seksā aizspriedumu viņiem nav, bet, kad tiek līdz pērienam, viņi ātri vien ierosina pāriet pie klasikas.
- Desmitā grupa seksā ir izbaudījusi pilnīgi visu un gatavi darīt jebko, jo parasts sekss vairs nespēj sagādāt baudu.
- Vienpadsmito grupu, ja jārunā pieklājīgiem vārdiem, saukšu par dīvaiņiem. Izpausmes dažādas (par laimi, tikai virtuālas), arī tādas, ko nav pat vēlme atcerēties un aprakstīt. Nevainīgākais no piemēriem – atrakstīja, ka piedāvājums nopērt un BDSM esot tikai manas fantāzijas, man nemaz neesot drosmes pamēģināt un nekad arī nebūšot. Viņš gan došot tādu iespēju, bet tas jau tāpat skaidrs, ka es nobīšos. Nenobijos gan?! Tad lai atsūtu savu foto. Atbildēju, ka neredzu vajadzību pilnīgi anonīmam profilam kaut ko sūtīt. Piedāvāju sarakstē pāriet uz citu portālu, kur cilvēki ir ar īstajiem vārdiem (pārsvarā). Nē, tur viņš neesot. Un vispār – lai es beidzot būt mīkstā (nez, kā sieviete tāda var būt?) un sūtot vairākus foto. Nesūtu. Nākamajā dienā šis «drosminieks» bija no portāla izdzēsies.
Tā, meitenes, esmu padalījusies ar iespaidiem. Kādu seriālu šovakar rāda? Urā, laikam taču Pilčeres romantiskais vakars!
