Lai Jaunajā gadā būtu veiksme un pārticība, senie latvieši ievēroja šādus ticējumus:
- Vecgada vakarā jātīra zivis un zvīņas vienmēr jānēsā naudas makā, tad visu gadu naudas netrūks.
- Vecgada vakarā jāēd skābi kāposti, lai skābums, kas radies pagājušā gadā, tiktu apēsts. Jaungadā turpretim nedrīkst ēst skābus kāpostus, jo tad visa dzīve nākamā gadā būs skāba.
- Vecgada vakarā vajag divpadsmit reizes ēst, lai jaungadā būtu arvien bagātīgs galds.
- Jaungada vakarā vajag dzert, dziedāt un dancot, tad visu gadu klājas labi.
- Lai nebūtu jāraud, jaungadā nevāra zirņus.
- Jaungadā saimniekam pašam vajag iesākt maizes kukuli un apgādāt visai saimei.
- Jaungadā uz galda jāliek mantas, kas nepieciešamas, jo tad gadā būs visa papilnam.
- Ko jaungada naktī redz sapnī, tas nākošā gadā piepildās.
- Lai zinātu, uz kuru pusi meitu aizprecēs, tad jaungada vakarā tai jāsaslauka visi gruži, jāizber laukā un tūlīt jāklausās, kurā pusē suņi rej, uz to pusi tad aizvedīs. Ja nekur nerej, meita vēl tai gadā paliks neprecēta.
- Ja iesāktos darbus vecgadā nenobeidz, tad jaungadā nav miera.
- Jaungada naktī pulksten divpadsmitos vajaga nostāties pie durvīm un skatīties caur kājām, tad var redzēt dažādus ērmus.
- Ja jaungada rītā ir sarkana blāzma, tad vasarā būs daudz pērkona.
- Ja jaungada dienā spīd saule, tad būs laba vasara.
- Kas jaungada rītā pirmais pieceļas un istabu izslauka, tam to gadu nav blusu.
- Jaungada vakarā jāpurina augļu koki, lai nākošā gadā būtu daudz augļu.
- Jaungada naktī pulksten divpadsmitos vajaga iet āliņģī ūdeni smelt, tas būs vīns.
Avots: P. Šmits «Latviešu tautas ticējumi».