Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liena Hačatrjana
Tās ir tikai sakritības
Šo grāmatu izvēlējos, jo sen nebiju lasījusi nevienu latviešu kriminālromānu, turklāt intriģējošs šķita fakts, ka autore ir psiholoģijas zinātņu doktore, kurai šis ir debijas romāns. Viss sākas ar muižas īpašnieces Kristīnes novērojumu, ka neapdzīvotajā viesu namiņā viņas īpašumā neizskaidrojami iedegas un atkal nodziest gaisma. Seko ziņa, ka netālu atrasts viņas radinieces vīra līķis, un rodas šaubas, vai viņa nāves iemesls ir parasta avārija. Tajā pašā dienā ģimene saņem ziņu arī par vīratēva nāvi, un arī par to nav īstas pārliecības, vai tiešām vainojama sirdslēkme. Kaut kā sanāk tā, ka izmeklēšanā, ģimenei par to neko nesakot, arvien vairāk iesaistās arī Kristīne. Teikšu atklāti – pirmajos desmitos lappušu šaubījos, vai lasīt tālāk, jo rakstības stils šķita tāds pārlieku plakans un atšķirībā no klasiskajiem krimiķiem, kur detektīvi, lai arī apveltīti ar trūkumiem un netikumiem, tomēr ir bezgala pievilcīgi, šoreiz galvenā varone ir tāda ne visai simpātiska. Taču romāns ar saviem negaidītajiem pavērsieniem un neuzminamajām beigām ievilka tik ļoti, ka grāmatu nevarēju nolikt malā, un tas, protams, detektīvus lasot, ir galvenais.
