Klasiski puzurus gatavoja no niedrēm un rudzu stiebriem, bet var izmantot jebkādus stiebraugus, kam vidus ir tukšs, lai varētu izvilkt cauri diegu. Derēs graudzāles, kas novāktas īsi pirms pilnbrieda, auzas, smilgas, kosas jeb ašķi, arī puķudobēs vēl nenovāktās dekoratīvās graudzāles, piemēram, miskantes.
- Savāktie stiebri jāattīra no lapām, jāsagriež pa posmiem, jo saauguma vietas tik un tā nevarēs izmantot.
- Pēc tam materiālu ir labi izmērcēt citronskābes ūdenī. Tas niedres padarīs paklausīgākas – jāmērcē vairākas dienas, savukārt auzām jau ar dažām stundām, smilgām – ar dienu. Citronskābe noņem augiem visādas kaites, sēnes, tumšumu.
- Pēc tam stiebri jāizkaltē, tad jāsašķiro posmi pēc garumiem un resnumiem.
- Tad izejmateriāls jāsagarina. Nogriežņu mērīšanai izmanto vienu konkrētu stiebru, ko vari pat iezīmēt citā krāsā. Ja katru nākamo stiebru griezīsi, mērot pie iepriekš nogrieztā, tie nesanāks precīzi – katrs nākamais būs par milimetru garāks.
- Vienam puzura dimantam tev vajadzēs 12 vienāda resnuma un garuma posmus.
- Nu vari ķerties pie vēršanas! Kad iemācīsies savērt vienu dimantu, tos savienojot varēsi veidot visdažādākos puzurus. Ja vēlies, puzura stūrīšus vari rotāt ar putnu spalvām, diegu pušķīšiem vai mētrām.