Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Makšķerēšanu, vēžošanu, zemūdens medības un zveju reglamentē Zvejniecības likums, kā arī saistošie Ministru kabineta noteikumi. Ir noteikts iegūstamo zivju un vēžu limits konkrētā laika periodā, kā arī dažādi citi makšķerēšanas, vēžošanas, zemūdens medību un zvejas ierobežojumi.
Karte vai licence
Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savām vajadzībām un patēriņam var ikviens, kuram zivju un vēžu ieguves laikā ir klāt derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte vai elektroniski iegādāta karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs. Makšķerēšanas karti var iegādāties uz gadu (cena – ap 14 eiro) vai trim mēnešiem (cena – ap 7 eiro).
Tās var nopirkt Latvijas Pastā, atsevišķos makšķerēšanas piederumu veikalos, mazumtirdzniecības tīklos, vietnē makskeresanaskarte.lv vai citās tirdzniecības vietās, kur izvietota attiecīga norāde.
Tāpat jābūt dokumentam, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecībai. Makšķerējot savā privātajā dīķī vai ezerā, karte vai cita atļauja nav vajadzīga, ja vien iegūto lomu nedomā pārdot.
Vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, derīga īpašā atļauja jeb licence (vai elektroniski iegādāta licence). Makšķerēšanas licenci iespējams iegādāties vairākās vietās: gan uz vietas pašvaldībā, gan portālā Latvija.lv – pašvaldību e-pakalpojumā Licences saņemšana makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību organizēšanai, kurā aprakstīti pakalpojuma saņemšanas soļi vairākās pašvaldībās. Tāpat licences var iegādāties vietnē e-pakalpojumi.lv, manacope.lv vai bezmaksas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izstrādātajā mobilajā lietotnē Mana Cope. Šī lietotne var būt noderīga arī citām vajadzībām, jo tajā vienkopus var iegūt informāciju par Latvijas ūdeņiem, uzzināt par ierobežojumiem un bīstamām vietām ūdeņos, uzzināt makšķerniekiem draudzīgas vietas, saglabāt copes maršrutus un lomus, veidot licenču atskaites, kā arī iegūt informāciju par liegumiem un paturamo lomu lielumu, nepalaist garām makšķernieku pasākumus.
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama par 16 gadiem jaunākiem un par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti.
Īpašais gardums – laši un taimiņi
Arī lašus var ķert, ja ir makšķerēšanas karte, bet licencētās makšķerēšanas vietās jābūt gan kartei, gan licencei. Katrs makšķernieks drīkst paturēt vienu lasi, kas ir garāks par 60 centimetriem (līdz 60 cm garš lasis jālaiž atpakaļ). Tāpat var paturēt vienu taimiņu (tas ir laša radinieks jeb jūras forele), kas garāks par 50 centimetriem, bet īsāks jālaiž vaļā. Lai aug un attīstās! Lašu un taimiņu makšķerēšanā aizliegts izmantot dzīvo ēsmu.
Latvijā lašu un taimiņu makšķerēšana atļauta šādās vietās:
- Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā (liegums darbojas no 1. oktobra līdz 15. novembrim);
- Salacā posmā no Salacas upes posmā no Jaunates upes ietekas Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā līdz šosejas tiltam pār Salacu Burtnieku novada Vecates pagasta Vecatē, no Mazsalacas novada administratīvās teritorijas robežas līdz šosejas tiltam pār Salacu Vecatē (Salacas augštece), kas ietilpst Burtnieku novada Vecates pagasta administratīvajā teritorijā. Salacas upes posmā, kas sākas no Salacgrīvas novada un Alojas novada robežzīmes un turpinās augšup pret straumi līdz Alojas novada un Mazsalacas novada robežzīmei (dabā – līdz Iģes upes ietekai Salacā). Salacas upes posmā, kas sākas no Salacgrīvas ostas nožogojuma Salacas upes kreisajā krastā un no jahtu piestātnes Salacas upes labajā krastā uz augšu pret straumi līdz Salacgrīvas novada administratīvās teritorijas robežzīmei Salacas upes krastā ar Alojas novada administratīvo teritoriju.
- Gaujā, sākot no autoceļa A1 tilta pār Gauju (Ādažu novadā) augšup pret straumi līdz Abula upes ietekai Gaujā (Beverīnas novadā). Šis upes posms atrodas Ādažu, Inčukalna, Sējas, Krimuldas, Siguldas, Līgatnes, Pārgaujas, Amatas, Cēsu, Priekuļu, Kocēnu, Burtnieku, Beverīnas novadu un Valmieras pilsētas teritorijās.
- Braslā upes posmā, kas atrodas Pārgaujas un Krimuldas novada teritorijās, no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas zivjaudzētavas teritorijas tuvākajai robežai.
Zveja ar tīkliem un murdiem
Zveja Zvejniecības likuma izpratnē ir zivju iegūšana, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus – dažādu veidu tīklus, murdus u. c. Zveja iedalās pašpatēriņa zvejā un komerciālajā zvejā (tiesības pārdot lomu). Atbilstoši šim iedalījumam noteiktas arī tiesības un pienākumi, kas jāievēro. Ikviens var nodarboties ar zveju jūras ūdeņos, ja viņam ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums ar vietējo pašvaldību par zveju jūras piekrastes ūdeņos (gan pašpatēriņa zvejniekiem, gan komerczvejniekiem). Tāpat nepieciešama arī zvejas licence. Līgumā pašvaldība piešķir noteiktu limitu, piemēram, 100 metrus tīkla vai divus murdus, līgumu parasti slēdz uz laiku no trim līdz pieciem gadiem, bet katru gadu to precizē.
Tevi vēro inspektors!
To, kā katrs makšķernieks ievēro noteikumus, pārbauda valsts vides inspektori. Tiesības veikt makšķerēšanas kontroli ir arī pašvaldības un valsts policijas darbiniekiem, kā arī pilnvarotajām personām jeb sabiedriskajiem vides inspektoriem. VVD uzturētajā Sabiedrisko vides inspektoru reģistrā var pārbaudīt, vai konkrētajam inspektoram ir izsniegta inspektora apliecība. Lai makšķerētu, visiem makšķerniekiem jābūt kartei! Ja tās nav, pirmajā reizē tas parasti tiek piedots un sods neseko. Taču, ja kādu pieķer ar lieku lasi, sods var būt no 280 līdz 700 eiro. Papildus par katru zivi aprēķina arī zivju resursiem nodarītos zaudējumus. Par vienu lasi (taimiņu) pamattakse ir 143 eiro, bet, ja tas noķerts aizliegtā laikā, aizliegtā veidā, ar aizliegtiem rīkiem, zaudējumi jāsedz pieckāršā apmērā. Līdz ar to par vienu lasi var nākties samaksāt 715 eiro.
Jebkurā gada laikā makšķerniekiem aizliegts piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis. Nodot realizācijā zivis atļauts tikai komerczvejas veicējiem jeb uzņēmumiem.
