K vilnis pār pasauli
Ar korejiešu popkultūru saistās kāda leģendāra anekdote. 1994. gadā Dienvidkorejas tābrīža prezidents Kim Young Sam bija izlasījis, ka ienākumi no Stīvena Spīlberga filmas Juras laikmeta parks ir līdzvērtīgi tiem, kas gūti no Hyundai eksporta. Un attiecīgi izdarījis secinājumus.
Lai vai kā, bet Korejas valdība ir mainījusi savu fokusu un milzīgas summas patiesi paredz tieši kultūras industriju atbalstīšanai.
Pētnieki lēš, ka finansiālais valdības atbalsts kultūrai ir 20 un pat 30 reižu lielākas nekā citām valstīm.
Salīdzinājumā ar lielajiem kaimiņiem – Japānu, Krieviju vai Ķīnu – Koreja ir maza, taču uz lielās pasaules skatuves tā var uznākt, tieši pateicoties mūzikai, filmām un seriāliem.
Runājot par Koreju, tiek lietots jēdziens Korejas vilnis, kas apzīmē fenomenālo šīs valsts kultūras un popkultūras uzvaras gājienu pasaulē. Biznesa un zīmolu stratēģis Martins Rols savā blogā norāda, ka, pateicoties popkultūrai, Koreja var attīstīt arī savu maigo varu. ASV maigais spēks, kas radījis pozitīvas asociācijas ar šo valsti, ir bijuši Levi’s džinsi, iPhone viedtālruņi, Marlboro cigaretes, Coca-Cola dzēriens un Holivudas filmas, bet Korejai tā ir popkultūra. Pasniegta valodās, kurās to saprot arī pārējā pasaule.
Korejas vilnis ir kļuvis par vienu no lielākajiem kultūras fenomeniem Āzijā, kas vispirms izplatījās Ķīnā un Japānā, vēlāk Dienvidāzijā un pēc tam pārējā pasaulē. Un tas ir ne tikai veidojis šīs valsts labo tēlu, bet ar pamatīgām summām papildinājis arī valsts kasi.