Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
1
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Kam ticēt, ja neķeras
Zinot, cik bieži makšķernieki malā dodas tukšā, kļūst labāk saprotams, kāpēc makšķerēšanas inventārs tik strauji attīstās – mērķis ir panākt tādu līmeni, lai ar eholotēm un citiem rīkiem varētu skaidri atbildēt uz makšķerēšanas pamatjautājumu: vai šajā ūdenstilpē zivju nav vispār vai arī tās te ir, tikai šodien neķeras? Kamēr uz šo jautājumu neatbild copes rīki, jāiztiek ar ticējumiem.
Makšķernieku ticējumi iedalās ticamajos un neticamajos.
Ticamie
Viens no ticamākajiem makšķernieku ticējumiem vēsta, ka ir ļoti grūti noķert zivis tur, kur to nav. Paši zvērinātākie copmaņi šim ticējumam tomēr īsti neļaujas, teikdami, ka neesot tādu ūdeņu, kuros zivju nav, ir tikai tādi makšķernieki, kam pietrūkst pacietības gaidīt pietiekami ilgi.
Citi lasa
Otrs ticamais ticējums: ja pirmā zivs noraujas, tajā dienā vairs neķersies.
Ja šī pirmā zivs ir bijusi liela, normālam makšķerniekam pēc tam ilgi trīc rokas un viņš mokās pašpārmetumos, nevis domā par copes turpināšanu. Sliktāk ir tad, ja pie lielās zivs noraušanās ir asistējis copes biedrs, jo tad ir sabojāta ne tikai copes diena, bet arī attiecības.
Ja laivā ir sieviete, tad neķersies. Šis ticējums gan ir viegli izskaidrojams – ja laivā ir sieviete, makšķernieks vīrietis jūtas kā sacensībās, kurās jāpierāda sava varēšana, bet sacensībās, , neķeras.
Austrumu vējš ir bada vējš. Tā arī ir, jo austrenis parasti nozīmē vēsu laiku, tāpēc makšķernieks sildīdamies bieži zaudē mēra sajūtu un pārsildās līdz līmenim, kad vairāk jādomā par to, lai neieveltos ūdenī no laivas vai krasta, nevis par copi.
Sliktam makšķerniekam pat paša kāts traucē. Te tikai jāpiebilst, ka parasti runa ir par otro kātu, jo makšķernieki mēdz darboties ar divām makšķerēm, un tad nav grūti, velkot vienu zivi, sapīties otrā kāta auklā.
Neticamie
Neticamo ticējumu uzskaitījumu var sākt ar to, ka nedrīkst laist atpakaļ pirmo noķerto zivi, citādi tajā dienā vairs neķersies. Šis ticējums neļauj izskaidrot neķeršanos tajās reizēs, kad nepieķeras neviena zivs.
Neticams ir arī ticējums, ka pirms copes nedrīkst ēst zivis un arī uz copi nedrīkst ņemt līdzi ne ķilavmaizes, ne šprotes, ne citu ēdienu, kura sastāvā ir zivis.
Ja zivīm ir kāda maģiska spēja zināt, ko makšķernieks ēdis, viņas, protams, mazāk baidīsies no tāda makšķernieka, kurš zivis jau ir paēdis. Tāpēc arī bieži vien labāk ķeras tiem makšķerniekiem, kuri ne tik daudz domā par to, ko paši ēduši, cik par to, ko piedāvāt zivij.
Trešais neticamais ticējums: zivis vislabāk ķeras agri no rīta. Vienīgais racionālais pamats šādam apgalvojumam ir iespēja tam, kurš pirmais iebrauc ezerā vai pie upes, ieņemt labākās makšķerēšanas vietas.
Šefpavāra un makšķernieka zelta vērtie padomi
Šefpavārs un makšķernieks TOMASS GODIŅŠ.
-
Kā uzglabāt noķertās zivis
«Kad ilgāk makšķerēju, laivā vienmēr ņemu līdzi zivju uzglabājamo tīkliņu un noķertās zivis laižu tajā. Tad zivis līdz copes beigām ir dzīvas, it sevišķi pavasarī, kamēr ūdens vēl ir vēss. Noķertās zivis var likt zālēs, piemēram, starp nātrēm, tad zivis labāk uzglabājas. Ja laiks ir pavisam karsts, tad noķertai zivij vajadzētu uzreiz iztīrīt žaunas un iekšas. Tad arī var vēderā iebāzt nātres, lai gaļa labāk saglabājas.»
-
Kā gatavot asarus
Asarus Tomass gatavo divos variantos:
- Pirmais: nozvīņoju, tad sacepu eļļā ar sāli un pipariem, pirms likšanas krāsnī drusku pārleju ar izkausētu sviestu.
- Otrs variants ir sarežģītāks: asari nozvīņoju, nofilēju, tad ņemu polentas kukurūzas putraimus, pielieku klāt sakapāta čili, pētersīļus un baziliku, uzberu sāli un piparus un panēju fileju kukurūzā, pēc tam kraukšķīgi sacepu, pusi uz pusi eļļā un sviestā.
Treknie Peipusa brekši un gardās raudas
Uzņēmējs un makšķernieks JĀNIS LASIS:
"Braucot uz copi, no rīta skatos, vai ir kāda kustība dabā. Ja, braucot uz Peipusu, redzu, piemēram, buciņus mežmalā, kādu mežacūku vai vismaz kaķi, tad copei jābūt labai. Arī uz ceļa ieraudzīta sieviete skaitās laba zīme, bet, ja pa ceļu no rīta vazājas tikai kādi čaļi, tie copes veiksmei nav nekādi labie zvēri.
Paskatos arī uz Mēnesi – trīs dienas pirms Pilnmēness skaitās labs copes laiks. Ziemā man nepatīk sarma, vasarā migla, arī austrumu vējš nav labs copei.
Inventāra klāsts man ir plašs, bet esmu slinks uz mainīšanu – uz copi aizbraucu ar vizuļu kasti, bet lietoju no tās parasti tikai divus trīs vizuļus. Topa vizulis? Protams, rotiņš trešais Mepps – tā ir klasika!"
Kā pagatavot noķertās zivis?
"Tā kā ziemās esmu liels peipusnieks, kur ir labi raudu lomi, man tās patīk samarinēt. Neņemos kategoriski apgalvot, ka Peipusa rauda būtu daudz garšīgāka par Latvijas raudām, tas vairāk atkarīgs no tā, ko tai piešauj klāt. Peipusa brekši gan ir krietni treknāki nekā, piemēram, Alūksnes ezera brekši.
Mans topa ēdiens ir miltos apviļāta, sacepta un tad iemarinēta rauda vai nu ar tomātu mērci, vai bez, līdzīgi reņģītēm. Klāt vēl sīpoli, burkāni – iznāk supergaršīga zivtiņa un ilgi glabājas. Burkā ieliek, vāku virsū, un tādas februāra copes raudas esmu ēdis vēl augustā. "
Makšķerēšanas inventāra lielā nozīme
Vairāku pasaules čempionātu dalībnieks un uzvarētājs UĢIS CIRCENIS. Tajās dienās, kad viņš nespiningo, Uģi var satikt Vienības gatvē paša veikalā Copeslietas pie Uģa.
«Neticu rituāliem un ticējumiem. Protams, ir dažādi pieņēmumi (augsts atmosfēras spiediens, dilstošs Mēness), kuros ir daļa taisnības, bet es uz tiem vairs neskatos – kad man ir laiks makšķerēt, tad eju. Makšķerēšanas inventārs mūsdienās ir tik augstu attīstīts, ka zivīm izredzes palikt nenoķertām ir mazas. Vienīgā zivs cerība ir tā, ka mums pietrūks laika. Taisnība gan arī, ka zivis kļūst gudrākas, tāpēc jālieto jauni mānekļi. Man patīk vilkt zivis ar smalkākiem rīkiem, tās ir pavisam citas izjūtas.»
-
Kā pagatavot asari?
Uzskatu, ka ņemt fileju, vilkt ādu nost ir nepareizi. Labums ir tad, kad tu ar nazīti mokies, noņem visas zvīņas. Tagad gan ir visādi tīrīšanas brīnumlīdzekļi. Kad asarim atstāj ādu, tas ir daudz garšīgāks.
