Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā stāsta Diāna, Turcija ne velti ir viens no populārākajiem atpūtas galamērķiem. Tā ir patiesi cītīgi strādājusi, lai attīstītu kultūras, vēsturiskā un aktīvā tūrisma atzarus. Tādējādi ceļotājājiem šeit ir viegli, tie var katrs piepildīt savas atpūtas gaidas, apvienot daudzpusīgās iespējas – lutinošu atpūtu ar mūzikas ritmiem pildītu izklaidi, ekskursijām un iepirkšanos.
Vietējo viesmīlība un drošība
Desmit gadus Antālijā dzīvojošā Diāna atzīmē, ka Turcija ir ļoti iecienīta ceļotāju vidū tās izcilās viesmīlības dēļ: «Šeit var justies gandrīz kā mājās, ir droši, un vietējie iedzīvotāji ir ārkārtīgi draudzīgi, pieklājīgi un izpalīdzīgi. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uz laiku dažās viesnīcās tika izmitināti ukraiņi, taču tagad viss ir atgriezies vecajās sliedēs – sākas tūrisma sezona, naktsmītņu vietas ir gatavas uzņemt ceļotājus un piedāvāt visām vajadzībām atbilstošu atpūtu».
Pēc Diānas teiktā, Antālijā dzīve šobrīd rit kā ierasts, lai gan cilvēki sēro un palīdz nesen notikušās zemestrīces cietušajiem.
Citi lasa
«Zemestrīces Turcijā ir izplatīta parādība, taču tik spēcīga kā februārī, tās ir ārkārtīgi reti, apmēram reizi simts gados. Tāpat Antālijas reģions neatrodas seismiskajā zonā, esam aptuveni 800 kilometru attālumā no zemestrīces zonas, tāpēc šeit jūtamies pilnīgi droši. Jo īpaši tāpēc, ka viesnīcas ir būvētas atbilstoši visām drošības prasībām,» stāsta tūroperatora pārstāve.
Seno kultūru mantojuma iepazīšana
Tā kā Turcija atrodas krustcelēs starp Eiropu un Āziju, tai jau izsenis ir bijusi nozīmīga loma pasaules vēsturē. Tur šķēpus ir krustojušas daudzas senās civilizācijas, tur vienmēr ir aktīva bijusi tirgošanās, kas ļāvusi plaukt varenām pilsētām un kultūrai, kuru mantojumu mēs varam skatīt arvien šodien.
Aspendosā, kas atrodas 49 km uz austrumiem no Antālijas, ir līdz mūsdienām vislabāk saglabājies antīkais teātris. Teātri II gs. uzcēla Marka Aurēlija valdīšanas laikā. Tā sienu akustiku pat šodien apbrīno pasaules līmeņa dziedātāji, kas šeit uzstājas. Teātrī ir 15 000 skatītāju vietas, 39 rindas un katras tās garums ir 96 m.
«Kā vēsta leģenda, teātri uzcēlis arhitekts, kurš sapņojis par sievu iegūt Aspendosas cara meitu Semiramidu. Redzot, cik lielu slavu teātris atnesis pilsētai, cars atļāvis meitai ar viņu precēties,» vēstures noslēpumos dalās Diāna.
Mūsdienu pilsēta Demre antīkajos laikos ir saukusies Mira. Daudziem liekas, ka Ziemassvētku vecīša dzimtenei jābūt kaut kur ziemeļos, tomēr viņš dzīvojis šeit. Vietējā baznīcā kalpojušais bīskaps Nikolauss (Santa Nikolauss, Santa Klauss), jūrnieku un nabadzīgo aizgādnis, iepriecinot bērnus, izdāļājis mazas dāvaniņas. Viņš dibināja šo brīnišķīgo Ziemassvētku tradīciju pasniegt bērniem dāvanas. Viņu uzskata par Ziemassvētku vecīša aroda pamatlicēju.
Bet kā pilnīgi noteikti apmeklējamu vietu Turcijā Diāna uzsver Kapadokiju: «Šī ir absolūti unikāla vieta dabas, vēstures un reliģijas jomā, kas apbur un nespēj atstāt vienaldzīgu.»
Kapadokija ir pazemes labirintu pilsēta. Slēpjoties no vajātājiem, labirintos patvērumu rada pirmie kristieši, kas tur veidoja kopienu un pirmos klosterus. Arābu uzbrukums VII -VIII gs. piespieda tuvienes iedzīvotājus aizstāvēties, slēpties un turpināt pazemes pilsētas celtniecību.
Līdz mūsdienām atrastas aptuveni 600 klintīs izcirstas baznīcas, to sienas dekorētas ar lieliskām un izteiksmīgām XI -XII gs. freskām, kurās attēloti kristietības vēstures dažādi etapi un Bībeles sižetu atainojumi. Pēdējie iedzīvotāji alas atstāja tikai 1923. gadā. Šodien Kapadokija ir viena no apmeklētākajām vietām Turcijā.
Aktīvā atpūta
Turcijas zinātāja Diāna stāsta, ka pēdējos gados ir ievērojusi tūrisma tendenču maiņu – pēc pandēmijas ceļotāji vairāk pievērsās dabai un sāka interesēties par aktīvāku brīvā laika pavadīšanu, īpaši, pārgājieniem kalnos. Un Turcijai arī šajā ziņā ir, ko piedāvāt.
Ļoti iespējams, ka viens no aizraujošākiem un, pilnīgi noteikti, ka viens no adrenalīna bagātākajiem piedzīvojumiem ir raftings jeb brauciens ar plostiem vai laivu balti putojošos Koprucai (Köprüçay) upes ūdeņos. Laivotāji upi ir iecienījuši dēļ tās salīdzinoši lēzenajiem sliekšņiem un kalnu upes gleznainajām ainavām. Upe vijas cauri Koprulu kanjona nacionālajam parkam, brauciens ir aptuveni 14 km garš.
Baudot brīvdienas Antālijas reģionā, noteikti ir jāieplāno Zaļā kanjona apmeklējums. Daudzi ceļotāji ir iecienījuši baudīt šo dabas skaistumu, dodoties izbraucienā ar jahtu, kas ļauj ne tikai gūt plašu skatu uz kanjonu, bet arī dod iespēju vērot ūdenskritumus, makšķerēt un nodrošina arī maltītes – diena absolūtā bezrūpībā un dabas varenumu ieskāvumos – tā ceļotāji mēdz dēvēt šādus izbraucienus ar jahtu.
Tā kā Turcija ir ne tikai pludmaļu valsts, bet arī kalnu valsts, ciemojoties šeit, ir vērts izbaudīt arī kalnu varenumu. Tahtali kalns un Himēras kalns ir divi stalti draugi, kas labprāt uzņem pie sevis ciemos dabas varenuma baudītājus. No kalnu virsotnēm paveras pavisam cits skats uz plašo Turcijas zemi.
Veselība un labsajūta
Turcija ir slavena ar arābu pirtīm jeb hammamiem, kur var baudīt dažādas skaistumkopšanas procedūras un masāžas, kuras iecienījuši vietējie iedzīvotāji. Agrāk šīs vannas tika izmantotas ne tikai ķermeņa higiēnai, bet arī musulmaņu rituālai attīrīšanai. Vannas, kas parādījās jau 7.-8.gs., savu nozīmi nav zaudējušas arī mūsdienās. Īpašo pieredzi papildina hammam interjeri – krāsainas, ģeometriski rakstainas telpas ar augstiem griestiem.
Gastronomiskie piedzīvojumi – uz katras ielas
Diāna iedrošina, ka ēdieni Antālijā ir ļoti daudzveidīgi, nav pikanti, piemēroti eiropiešu gaumei, tāpēc katrs, pat mazākais ceļotājs, atrod ko nobaudīt.
«Turku virtuvi raksturo milzīga produktu daudzveidība, tāpēc tiem, kas vēlas iepazīt šīs valsts kultūru, jādodas gastronomiskos piedzīvojumos. Ēdiens, ko atradīsiet katrā restorānā, ir slavenais turku kebabs – grilēta gaļa ar dārzeņiem. Un jogurta mērce, kas tiek pievienota katram ēdienam, ir neatņemama turku ēdiena sastāvdaļa. Manuprāt, jūs nevarat atstāt Turciju, nenogaršojot slaveno baklavu, kas ir tipisks deserts no kārtainās mīklas, pistācijām (vai mandelēm) un medus.»
Ēdienkartē iekļaujami šādi ēdieni:
- shish kebab vai doner kebab – jēra gaļas ēdieni,
- zivju ēdieni – «barbunya» (barabuļka, sarkanā kafele) vai «kilic baligi» (zobenzivs)
- dolma – vīnogu lapās ietītas rozīnes un rieksti,
- kamiyarik – baklažāni pildīti ar malto gaļu,
- gozleme – fetas siers vai dārzeņi ietīti mīklā,
- ayran – jogurta dzēriens.
Noslēgumā Diāna vērš uzmanību uz laika apstākļiem Turcijā: «Antālijas apkārtnē ir aptuveni 300 saulainu dienu gadā, šeit gadalaiki eksistē tikai kalendārā, bet īstenībā te to ir tikai divi – pavasaris un vasara. Šobrīd dienas laikā temperatūra jau ir virs 20 °C, un ar katru dienu kļūs arvien siltāk, siltāk, tāpēc esat laipni aicināti ciemos sasveicināties ar vasaru!»
