Pirms sēšanās vilcienā katrs veikalā paņēmuši pa pudelei grādīgā dzēriena, taču paspējuši tās izdzert jau līdz Ogrei, kas novedis pie tā, ka bija jādodas uz restorāna vagonu pēc papildinājumiem.
Juris stāstīja: «Mēs to atzīmējām diezgan strauji. Šauras telpas, gaiss nav pārāk svaigs. Man kļuva slikti. Kad ienāca Krievijas robežsargi ar muitniekiem, es tur stāvēju un turējos. Viņi uzreiz saprata, kas notiek – lūdzu, lūdzu, uz tualeti. Pilnīgi neko man nepārbaudīja.»
Jautri gājis arī braucienā mājās: "Viss vagons guļ un tad atkal apstājamies. Mēs jau ceļamies augšā, kad mūsu istabā iebāžas galva – ā, šos mēs jau pazīstam. Šitie var gulēt. Uz robežas bija tie paši. Mums atkal jau nepārbaudīja dokumentus.
Izklausās neticami, bet tas bija diezgan komiski. Viņi jau saprata, ka muzikanti brauc. Mākslinieki.
Tā tomēr bija pirmā reize, kad Dzelzs Vilks brauca uz Maskavu spēlēt. Pirmais koncerts austrumu pusē."
Zemāk skaties 1188 Play video, kurā gan Judzis, gan Kaukulis izstāsta savu versiju par šiem pirms apmēram 10 gadiem piedzīvotajiem kuriozajiem notikumiem! Vai viņu stāsti atšķiras?