Vistas

Patiesībā jau visi putni ir dinozauru pēcteči. Tie radušies no tādiem monstriem kā tiranozaurus rekss un velociraptoriem. Vislielākā un visnegantākā dinozaura tiranozaura pēcteči ir vistas. Mūsdienu vistām ir visciešākā DNS sakritība ar šo dinozauru.
Krokodili

Arī mūsdienu krokodili un aligatori ir cēlušies no dinozauriem. To priekšteči ir dzīvojuši pirms aptuveni 150 miljoniem gadu.
Bruņurupuči

Jaunākie pētījumi liecina, ka bruņurupuči ir cēlušies no arhozauru klases no kuras tālāk radušies mūsdienu rāpuļi. Bruņurupuči ir dzīvojuši plecu pie pleca ar dinozauriem pirms 80 miljoniem gadu. Tolaik jūras bruņurupucis varēja sasniegt četru metru garumu un piecu metru platumu.
Strausi

Mūsdienu strausa priekšteči ir dzīvojuši arī pirms 66 miljoniem gadu. To izmērs un forma ir diezgan līdzīga dažām dinozauru sugām, tostarp slavenajam velociraptoram. Piemēram, strausu nagi un kakla forma ir izteikti līdzīga aizvēsturiskajam sencim.
Haizivis

Pārsteidzoši, taču haizivis uz šīs planētas dzīvo visilgāk no visiem dzīvniekiem. Dažas fosilijas liecina, ka haizivis peldēja Zemes okeānos pirms 450 miljoniem gadu. Tolaik tās bija milzīgas un varēja sasniegt mūsdienu lielākā dzīvnieka, zilā vaļa, izmērus. Mūsdienu valis var izaugt līdz 30 metriem garumā.
Vēžveidīgie

Krabji, vēži un omāri arī uz šīs planētas iz dzīvojuši arī pirms simtiem miljonu gadu. Līdzīgi kā haizivis, arī vēži senāk izmērā bija stipri lielāki nekā šodienas īpatņi. Tie varēja sasniegt pat trīs metru garumu.
Bites

Bez bitēm dzīve uz planētas būtu grūta. Izrādās, ka šie kukaiņi ziedus apputeksnēja jau pirms 60 miljoniem gadu un, visticamāk, veicināja dažādu jaunu augu rašanos.
Pīļknābji

Savādā izskata dzīvnieki, kuri ir sastopami Austrālijā, kādreiz mitinājās uz Zemes pirms desmitiem miljonu gadu nedaudz plašākā areālā. Zinātnieki vēljoprojām cenšas atklāt, kā mūsdienu pīļknābim izdevās izdzīvot masu izmiršanu, kad gāja bojā 90% no visas planētas iemītniekiem.