Sākotnēji šī ķermeņa rotājuma galvenais iemesls bija ne tik daudz modes dāmu vēlme lieku reizi uzsvērt savu skaistumu un individualitāti, cik iespēja vismaz kaut kā atbrīvoties no trūkumiem.
Tikai daudz vēlāk mākslīgās dzimumzīmītes, kuras uzlīmētas uz sejas, kakla un krūtīm, kas bija labi redzamas dziļajā dekoltē, kļuva par modernu izsmalcinātības zīmi, bet sākotnēji mušiņas bija paredzētas, lai slēptu ādas problēmas. Un senajos laikos no tām cieta gandrīz visas sievietes, kuras kaut nedaudz sekoja līdzi modei. Tolaik parādīties sabiedrībā bez aristokrātiski bālas sejas ādas, ko klāj bieza pūdera kārta un vaigu sārtums, bija gluži vienkārši nepiedienīgi. Un līdzekļiem, kas tika izmantoti, lai iegūtu vēlamo sejas izskatu, bija tāds sastāvs, kas mūsdienās uzdzītu šermuļus. Spriediet paši: no labi samalta svina karbonāta izgatavotais pūderis tika uzklāts uz sejas vairākās kārtās, grimu noslēdza dāsni uzlikts ne mazāk indīgs vaigu sārtums. Un tā katru dienu!
Nav grūti iedomāties, cik gadu maigā sejas āda varētu izturēt šādu ņirgāšanos.
Ar laiku grima slāņa biezums gribot negribot palielinājās, jo nu bija nepieciešams ne tikai panākt ādas bālumu, bet burtiski aizšpaktelēt nelīdzenumus, pumpas un pinnes, kas radās no tā, ka āda nevarēja elpot.
Šodien, protams, jau ir grūti precīzi pateikt, kurš pirmais nāca klajā ar ideju novērst uzmanību no vispārējā sejas stāvokļa, pielipinot uz tās mušiņas, taču, lai arī kurš tas būtu, šī metode ātri aizgāja tautās un kļuva par modes lietu. Skaistuma mušiņas sāka uztvert kā īpašu grima elementu, kas atbilst visai dāmas tualetei un piešķir tai īpašu odziņu.