Šobrīd saimniecības pamata nodarbošanās ir piena un gaļas liellopu audzēšana, taču saimnieki vēlas attīstīt arī lauku tūrismu. Saimniecība būvēta padomju laikos kolhoza vajadzībām. Interesanti, ka tagadējās saimnieces Zanes vectēvs Eriks tolaik bija saimniecības direktors un uzraudzīja jaunās fermas būvniecību. Atgūstot neatkarību, viņš saimniecību privatizēja un kopš tā laika ferma ir ģimenes īpašumā.
Saimniecība atrodas ļoti skaistā vietā, netālu no ezera un pļavām, kurās ganās vairāk kā 200 govis, vēl saimniecībā mīt arī kazas, aita, vistas, pīles, zosis un pundurcūkas.
Kopš pagājušā gada saimniecībā darbojas mazmeita Zane ar vīru Rūdi, pēc tam, kad vectēvs izvēlējās, kurš no mazbērniem spēs turpināt viņa iesākto un darīs to ar tikpat lielu mīlestību pret dzīvniekiem, kāda ir viņam pašam. Ideja par pieteikšanos Lauku sētai nākusi no Rūda, kā teic Zane: «Vīrs ir sociāla personība». Saimniecībā darbi iedalāmi divās daļās – «ikdienas» un «lielie». Pie ikdienas darbiem ietilpst zāles pļaušana, siltumnīcas un dārza laistīšana, ravēšana, govju dzīšana no ganiem uz slaukšanu, ganību aploku apsekošana, teļu barošana. Savukārt lielie darbi ietver malkas sagatavošanu un sakraušanu ziemai, saimniecības nosaukuma vietas atjaunošanu, novietnes būvniecību mājdzīvniekiem, pirts apkārtnes sakopšanu, teritorijas labiekārtošanu, dīķa tīrīšanu, volejbola laukuma ierīkošanu, kā arī citus darbus, kuru laukos nekad netrūkst.
Zane jau kopš bērnības pavadījusi laiku saimniecībā, vērojot omes un opja darba gaitas. No viņiem arī iegūtas lielākās zināšanas par lopiem un saimniecības vadīšanu. Dzīvnieki sirdī Zanei bijuši vienmēr,
12 gadu vecumā viņa sakrājusi pirmajam sirds zirgam, vēlāk jau arī sākusi savu biznesu ar trušu audzēšanu.
Beidzot pamatskolu, aizgājusi mācīties uz Smiltenes tehnikumu, kur mācījusies par veterinārārsta asistentu. Ar vīru Zane iepazinās jau jaunībā, Rūdis ar Zanes brāli bijuši draugi. Pēc sešu gadu pazīšanas Zane un Rūdis uzsāka attiecības un pēc diviem gadiem salaulājās. Šogad Lauku sētā viņi jau svinēja savu otro kāzu gadadienu.
Arī Rūdis jau kopš bērna kājas ir audzis un dzīvojis laukos un sirdī viņam vienmēr ir bijuši lauki. Pirmās atmiņas, ko Rūdis atceras, ir kā vectēvs viņu ņēma līdzi savā «kāpurniekā», kad brauca strādāt uz lauku. Kopš varējis nospiest pedāļus, kas notika jau četru gadu vecumā, traktori, mašīnas, motocikli vai jebkas cits, kam ir iekšdedzes dzinējs, Rūdi ir interesējis. Brīvajos brīžos Rūdis aizraujas gan ar hobijiem, kas saistīti ar dzinējiem un tehniku, darbojoties ar saviem projektauto un motocikliem, gan kulināriju, jo paēst ir svarīgi, bet paēst garšīgi – vēl svarīgāk. Protams, Rūdim patīk arī palutināt sievu ar dažādiem virtuves eksperimentiem.