Tur jau tā lieta, ka viņš pats pielipt nevar. Tīklā viņš ir savās mājās, zina katru tā milimetru un pārvietojas tikai pa drošiem koridoriem. Izrādās, tīkli, ko auž zirneklis, veidojas dziedzerī, kas atrodas zirnekļa pakaļgalā.
Pavediens, kas nāk no zirnekļa, ir šķidrs, bet saskaroties ar gaisu, tas uzreiz sacietē.
Zināmi vismaz septiņi zirnekļu dziedzeru tipi, taču nevienai no zināmajām zirnekļu sugām nepiemīt visi septiņi tipi. Katrs dziedzeris veido citādu pavedienu – viens paredzēts tīkla gatavošanai, cits barības vai medījuma ietīšanai, vēl cits – kokona veidošanai. Un ir arī lipīgie pavedieni, pie kuriem zirnekļu tīklos pielīp kukaiņi. Šis lipīgais sekrēts pārvēršas sīciņās, sīciņās pilītēs – kā tādas krellītes uz diedziņa: nevienai mušai neaizbēgt! Savukārt zirneklis zina, ka lipīgi ir tikai gareniskie diegi, bet pa radiālajiem (kas kā stari iziet no tīkla centra) viņš var brīvi pārvietoties. Kā nekā pats vien šo tīklu ir uzaudis.
Nedaudz vēstures – ne tik sen zinātniekiem ārkārtīgi paveicās: Spānijā mazā dzintara gabaliņā tika atrasti 26 zirnekļu tīkla pavedieni ar kukaiņiem, kas pie tiem pielipuši. Atraduma vecums – 110 miljoni gadu! Zirneklis, kas bija uzaudis šo tīklu, dzīvoja agrajā krīta periodā, kad uz mūsu planētas parādījās pirmie ziedošie augi, kas nozīmē – arī pirmie spārnu kukaiņi: mušas, odi, vaboles, taureņi.
Francijas karaļa Luija XIV un imperatora Napoleona garderobē bija zeķes un cimdi, kas gatavoti no zirnekļu pavedieniem.
Kas attiecas uz sausajiem, nelipīgajiem tīkla pavedieniem – arī tiem piemīt unikālas īpašības: tie ir ļoti viegli, taču tajā pašā laikā ļoti, ļoti izturīgi. Tas tāpēc, ka tīkls lielākoties sastāv no olbaltumvielām, kas satur ļoti daudz aminoskābju – alanīnu un glicīnu.
Ja jau tīkls ir tik smalks un izturīgs, kāpēc no tā negatavo diegus kā, piemēram, no zīdtauriņu kāpuru kokoniem? Protams, tādi mēģinājumi ir bijuši: jau viduslaikos no zirnekļu tīkla ieguva elegantus, smalkus audumus. Paša Francijas karaļa Luija XIV un imperatora Napoleona garderobē bija zeķes un cimdi, kas gatavoti no zirnekļu pavedieniem.
Tomēr Nefila zirnekļi, no kuru tīkliem izgatavoja diegus, bija sastopami tikai tālajā Madagaskaras salā, tāpēc sākt ražošanu lielos apmēros izrādījās pārāk dārgs un neizdevīgs pasākums. Šos zirnekļus mēģināja ievest Eiropā, taču nebrīvē zirnekļi neiedzīvojās un gāja bojā.