Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zobu tīrīšana, mazgāšanās, sportošana un pārtikas piedevu lietošana – tie ir daži no veidiem, kā vīrietis labprātīgi rūpējas par savu veselību. Taču problēmas, iespējams, var rasties mirklī, kad par savu veselības stāvokli jāinformē citi, proti, jāiet pie ārsta. Tas nozīmē, ka vīrietim publiski jāparāda, ka viņam ir veselības problēmas. Iemesli ir vairāki.
Pēc Darvina teorijas dabiskās atlases, vīrietim vēsturiski vajadzēja būt stipram mačo tipa varonim. Raudāšana un bailes vīriešu vidū netika akceptētas. To zinot, ir vieglāk atbildēt uz jautājumu, kāpēc iešana pie ārsta vīriešiem nenākas viegli. Šāds solis atklāti parāda to, ka vīrietis nav pilnīgi vesels. Vīrieša instinkts ir demonstrēt veselību.
Ja vīrietis kandidē uz īpašu sociālo statusu un atpazīstamību, viņam būs tendence slēpt savas veselības problēmas. Tāpēc arī politiķi nereti tās noliedz un slēpj.
Šāda tendence ir novērojama arī dzīvnieku pasaulē – mūsu tuvāko radinieku šimpanžu sabiedrībā. Ja šimpanžu alfa tēviņš saslimst, viņš savu slimību var slēpt, jo viņam jādemonstrē spēks. Tikko slimību sajutīs tuvākie bēta tēviņi, tie metīsies kauties, lai ieņemtu alfa tēviņa vietu.
Jau no paleolīta laikmeta sabiedrības vīrieši piedalījušies dažādos iniciācijas rituālos. Tie sastāv no vājuma un fizisku sāpju pārvarēšanas: staigāšanas pa oglēm, asu liānu rīšanas, skudru cimdu vilkšanas, lēkšanas no koka ar galvu pa priekšu – tas viss un vēl daudz kas cits visās mednieku vācēju sabiedrībās puisi ieveda vīru kārtā. Turklāt sievietes nemaz neizvēlējās emocionālus vīriešus, kuri varēja apraudāties. Mūsdienās vīrieši sevi dažkārt māna, sakot, ka, piedaloties iniciācijas rituālos, viņi grib sev kaut ko pierādīt. Cilvēku vada zemapziņa, tāpēc mūsu rīcība lielā mērā vērsta uz apkārtējiem cilvēkiem – gan sava, gan pretējā dzimuma pārstāvjiem.
Dzīvnieku pasaulē tēviņi visbiežāk ir krāsaini un koši, apveltīti ar ragiem vai kā citādi rotāti. Mātītes priekšroku dod stiprākajiem un krāšņākajiem. Pēc līdzīgiem noteikumiem darbojās arī cilvēku pasaule. Vienīgi kritēriji ir mainījušies. Senatnē vīrieši rotājās vairāk. Piemēram, indiāņi pušķojās ar spalvām, nēsāja krelles, kaklā karināja krokodila vai lāča zobus, tetovējās. Taču situācija mainījās. Ar zemkopības un privātīpašuma rašanos nāca citi standarti – vīrieši kļuva pelēkāki, bet sievietes sāka vairāk pucēties. Turpmāk sievietēm vajadzēja pievērst turīgo un pārtikušo vīriešu uzmanību.
Jo bagātāks vīrietis bija, jo labāk viņš spēja nodrošināt sievieti un ģimeni.
20. gadsimta otrajā pusē, uzplaukstot sieviešu līdztiesībām, arī sievietes sāka labi pelnīt, mantiskais stāvoklis vairs nebija galvenais pievilcības faktors. Kārtējo reizi mainoties spēles noteikumiem, mainījās vīrieša un sievietes loma un uzvedība. Šoreiz dzimumu vienlīdzība bija kā iemesls, lai rastos metroseksuāļi, kuri ar savu izskatu piesaista sievietes uzmanību, paceļot savu vērtību romantisko attiecību tirgū. Tikmēr emocionāli atsaldētie vīrieši, kuri pārlieku aizraujas ar sava krutuma demonstrēšanu, mūsdienās ilgtermiņa attiecību noturēšanā var arī palikt bez otrās pusītes.
Šodien sievietes maskulinizējas, bet vīrieši feminizējas. Sievietes arvien biežāk izvirza prasību, lai vīrieši būtu emocionāli un godīgi. Tāpēc mūsdienās valda uzskats, ka vīrietis, kurš nevar atzīt emocijas un vājumu, ir emocionāli atsaldēts. Šāds tips romantiskām attiecībām nav vēlams. Taču tik un tā mačo tipa vīrieši sievietēm patīk arī šodien, tomēr, kad gredzeni ir mīti, sieviete nereti vīrieti zāģē, sakot, ka viņam jāiet pie ārsta.
Dažas sievietes savu vīrieti pie ārsta ved, burtiski turot pie rokas, viņas vīriešu vietā zvana uz reģistratūru, piesaka pārbaudēm.
Tiesa, daļa vīriešu mūsdienās ir krituši otrā grāvī, viņi sirgst ar pārlieki izteiktu veselības trauksmi jeb hipohondriju. Katra aizdomīgā sirds puksta dēļ vīrieši mēdz skriet pie ārsta un pārbaudīties. Mūsdienas arvien vairāk heteroseksuālo vīriešu kļūst par metroseksuāļiem. Šie vīrieši narcistiski reaģē uz faktu, ka viņu sejas āda noveco un sakrunkojas, tāpēc ķeras pie plastiskās ķirurģijas salmiņa.
Eksistē arī tādi, vīrieši, kuri nespēj pieņemt faktu, ka piedzīvojuši infarktu, un turpina pret šo apstākli izturēties vieglprātīgi, neatzīstot, ka ķermenis noveco, un noliedz domu par tā nepilnībām. Tā vietā viņi iekrīt galējībā un, piemēram, sāk trenēt sirdi, uzliekot tai lielas slodzes.
Pat ja vīrietim nav sūdzību, reizi gadā vajadzētu savu veselību pārbaudīt, lai rīkotos tālredzīgi un, iespējams, jau saknē pamanītu procesus, kuri sākuma fāzē norit bez simptomiem. Rezumējot varu teikt, ka sabiedrībai ir jāmaina domāšana. Proti, tas vīrietis, kurš mūsdienās par savu veselību nerūpējas, rīkojas nevis vīrišķīgi, bet vienkārši dumji, jo dziļākajā būtībā šādu bezrūpību vada kauns un vājums.
