Mūsu likteņupe Daugava ir aptuveni sešas reizes īsāka par Amazoni, taču jau Rīgas posmā vien pār to stiepjas četri tilti. Savukārt pār pasaules otru garāko upi neviens inženieris nav pat centies uzbūvēt tiltu.
Amazone virzienā no rietumiem uz austrumiem plūst cauri trīs lielām valstīm – Peru, Kolumbiju un Brazīliju. Savukārt upes tuvumā dzīvo 30 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc tilta ir! Tomēr Amazone ir mežonīga upe – pastāv vairāki iemesli, kādēļ tilti pār to būtu nolemti sabrukšanai.
Cilvēki Amazoni šķērso ar laivām vai kuģiem, bet pacietīgākie – brauc tai apkārt.
Tropiskā klimata ietekmē Amazone ir pavisam neparasta, mežonīga un pat pārsteigumu pilna upe. Sausajā sezonā (no jūnija līdz novembrim) upe parasti ir no 3,2 līdz 9,7 kilometriem plata, bet mitrajā sezonā (no decembra līdz aprīlim) tās platums vietām var sasniegt pat 48 kilometrus. Turklāt lietus sezonā Amazone kļūst pat 15 metriem dziļāka. Tas vien jau nozīmē, ka tilta būvniecība ir sarežģīta – tā prasītu milzīgas konstrukcijas, vairākus viaduktus un vietām, pat pontonus.
Lai arī ar mūsdienu tiltu būvniecības metodēm un tehnoloģijām teorētiski varētu uzbūvēt tiltu, tomēr pastāv vēl kāds nozīmīgs šķērslis. Izrādās, ka zem Amazones plūst vēl viena pazemes upe, kuru dēvē par Hamzu. Tas nozīmē, ka tilta balsti ilgi neizturētu dubultu straumi un ātri vien sabruktu.