Rīga -3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paleontologi jau daudzus gadus prāto, kādēļ no vairākām cilvēku pasugām, izdzīvot līdz mūsdienām izdevās tikai Homo sapiens sugai, kurai šobrīd pieder ikviens mūsdienu cilvēks. Tālā senatnē, apmēram pirms 300 000 gadiem uz mūsu planētas vienlaikus mitinājās vairākas cilvēku pasugas.
Neandertālieši, iespējams, ir visslavenākie Homo sapiens kolēģi, bet aptuveni tajā pašā laikā bija denisovieši, Homo heidelbergensis, Homo naledi un Homo erectus, kā arī nelielas cilvēku sugas Flores salā, Homo floresiensis, kurus dažkārt mēdz dēvēt arī par hobitiem. Ir daži fosilie pierādījumi par vairākām citām sugām, taču DNS trūkums no šiem fragmentiem neļauj tās pilnībā apstiprināt.
Ir skaidri zināms, ka vienlaicīgi pirms vairākiem tūkstošiem gadu dzīvoja vismaz septiņas cilvēku sugas.
Katra no šīm sugām mita konkrētos pasaules nostūros, piemēram, Homo sapiens mitinājās Āfrikā. Kad mūsu senči sāka pārvietoties no Āfrikas apmēram pirms 60 000 gadu, šī migrācija aizdomīgi sakrita arī ar citu sugu izzušanu. Tas rosina jautājumu – vai mūsu suga bija vainīga pie citu cilvēku sugu izzušanas?
«Diemžēl pat līdz mūsdienām nav rastas skaidras atbildes, kāpēc mēs esam vienīgie palikušie. Acīmredzot dažas cilvēku sugas, iespējams, ir pazudušas, pirms esam izplatījušies visā pasaulē,» portālam IFLScience atklāja Ņujorkas Dabas vēstures muzeja cilvēka evolūcijas pētījumu vadītājs profesors Kriss Stringers.
«Cilvēki mēdz uzskatīt, ka Homo sapiens visas citas cilvēku sugas vienkārši nogalināja vai bija pārāki un izturīgāki par citiem. Tomēr patiesībā, jo vairāk mēs uzzinām par šo laiku, jo vairāk šī tēma kļūst sarežģītāka,» sacīja Stringers.
No citām sugām mēs visvairāk zinām par neandertāliešiem. Un vairāki atklājumi jau liecina, ka patiesībā Homo sapiens nemaz nebija tik kareivīgi pret šo sugu. Mūsu senči pat dalīja ar tiem teritorijas un pārojās ar tiem vairāk tūkstošu gadu garumā. Ir arī pierādījumi, ka viņi jau bija kopīgi piedzīvojuši klimata pārmaiņas un citus satricinājumus, kas it kā varētu būt par iemeslu neandertāliešu izmiršanai. Muzeja pētnieks Stringers uzsver, ka patiesībā mēs nemaz nebijām īpaši pārāki par neandertāliešiem. Viņi bija tikpat spējīga suga. Tomēr mūsu senči, iespējams, viņus pārspēja resursu vākšanā, kas savukārt viņiem sagādāja grūtības, kā rezultātā neandertālieši pakāpeniski samazinājās līdz pazuda pavisam.
Kas attiecas uz denisoviešiem – šie cilvēki vien dažu tūkstošu gadu laikā izmira, līdzko Homo sapiens izdevās sasniegt viņu apdzīvoto Sibīriju. Iemesls, kāpēc šie cilvēki izmira, pagaidām pētniekiem nav zināms.
Tomēr pastāv arī arguments, ka varbūt neandertālieši un citi nemaz nav pilnībā izmiruši. Ļoti iespējams, notika krustošanās starp Homo sapiens un neandertāliešiem un arī denisoviešiem, kā arī starp neandertāliešiem un denisoviešiem. Domājams, ka visas cilvēku grupas laika gaitā sajaucās vienā sugā.
