Zinātnieki nākuši pie secinājuma, ka spilgtais krāsojums. Putna acs reaģē uz kukaiņa spilgto krāsojumu un uzskata to par neēdamu un bīstamu veselībai. Turklāt, jo spilgtāka krāsa kukainim, jo putnam tas šķiet indīgāks.
Lai arī mārīte tik tiešām ir absolūti nekaitīgs radījums, briesmu gadījumā viņa izdala tādu kā pieniņu, kas nejauki ož un ir riebīgs pēc garšas. Šis šķidrums ir arī indīgs – putnam vai kādam citam plēsējam, kas būs sadūšojies pusdienās apēst mārīti, uzreiz sāks sāpēt vēders. Tāpēc putnam vai zirneklim pietiek vienreiz pagaršot šo vabolīti, lai uz visu mūžu liktu aiz auss – labāk to neēst.
Putnam vai zirneklim pietiek vienreiz pagaršot šo vabolīti, lai uz visu mūžu liktu aiz auss – labāk to neēst.
Pasaulē zināmas vairāk nekā 4000 mārīšu sugas – tās sastopamas visās pasaules malās. Ir mārītes, kas barojas ar kukaiņiem un arī tādas, kas ēd augus. Beidzamās sastopamas tropos, un to vidū ir sugas, kas pārtiek no vērtīgiem kultūraugiem. Tomēr lielākā daļa mārīšu ir dārznieka draugi un palīgi. Daudzām mārīšu sugām ļoti garšo laputis — sīki kukaiņi ar mīkstu ķermeni, kas sūc augu sulu un nodara lielu postu lauksaimniecības kultūrām. Dažu mārīšu sugu pieaugušie īpatņi savas dzīves laikā apēd vairākus tūkstošus laputu, turklāt mārītes barojas arī ar citiem kaitīgiem kukaiņiem un dažas ēd pat miltrasu, kas bojā augus. Nav brīnums, ka zemkopji šīs vabolītes uzskata par saviem draugiem.
Vairākums cilvēku šo vabolīti dēvē par mārīti vai bizbizmārīti, taču to mēdz saukt arī par dievgosniņu. Kāpēc tāds nosaukums? Teikas vēsta, ka mārīte vistiešākajā veidā ir saistīta ar Dievu, dzīvo debesīs un tikai pa retam nolaižas uz zemes. Šī mazā kukainīša dievišķums tiek atzīmēts vairākās pasaules kultūrās. Arī latviešiem mārītes izsenis ir bijušas svētas vaboles, un viņi tās dēvēja par dievgosniņām. Tāpēc par Latvijas nacionālo kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība ir pasludinājusi divpunktu mārīti (Adalia bipunctata), kas vienlaikus ir arī Latvijas Entomoloģijas biedrības simbols.