Kāpēc kaķiem patīk medīt peles?

Mūsdienu pilsētas istabas kaķis savu dzīvi bieži nodzīvo, peli pat neredzējis. Viņš droši vien pat nenojauš, cik daudz tīkamu mirkļu un praktiska labuma viņam līdz ar to iet secen. Pele ir gluži kā radīta, lai kaķis turētos formā visa mūža garumā. Kaķis un pele – šis duets ir apdziedāts, aprakstīts, apspēlēts daždažādos literāros un vizuālos darbos, muzikālās kompozīcijās, bērnu rotaļās. Cilvēks uz kaķa un peles savstarpējām attiecībām centies paskatīties no filozofiska skatupunkta, un frāze spēlējas kā kaķis ar peli komentārus neprasa. Kaķa un peles savienībai ir dziļš pamats, kas sakņojas dzīvnieku pasaules evolūcijā.

Viss iesākās peļu dēļ

Mūsu dienās kaķu mājās varbūt nemaz nebūtu, ja cilvēku izaudzēto graudu un sagādātās pārtikas krājumiem sensenos laikos neuzbruktu peles. Tieši tāpēc mūsu tālie senči pirms gadiem desmittūkstoš sāka pieradināt lieliskos peļu medniekus – savvaļas kaķus. Tālākos vēstures ceļos kaķiem tika piedēvētas gan dievišķas īpašības (kad tos pielūdza), gan velnišķas (tāpēc tos nīcināja). Bet kaķa prasme regulēt peļu skaitu savā apkaimē tiek novērtēta joprojām. Ne velti kaķus dēvē arī par peļu junkuriem.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Lauma Lapsa

Piemiņa

Āboliņu apbedī blakus leģendārajiem vecākiem

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Dažkārt dzirdēts viedoklis, ka kaķis ir labāks peļu ķērējs, kad ir izsalcis. Taču tā nav tiesa. To pierādījuši gan eksperimenti, gan kaķu saimnieku praktiskā pieredze. Kaķi ir gatavi medīt un medījumu nogalināt neatkarīgi no tā, cik izsalkuši vai paēduši viņi ir. Izņēmums varētu būt vien kaķi, kas sirgst ar veselības vainām, tajā skaitā ar aptaukošanos. Medīt kaķim liek instinkts un azarts. Upuri var būt ne tikai peļveidīgie, bet arī putni, vardes, čūskas, zivis un reizēm pat bezmugurkaulnieki. Bet pele kaķim ir un paliek īpaši pievilcīgs medījums.

Īpaši aprīkots peļu ķeršanai

Ķert peles kaķim nav pārāk grūts darbiņš, jo mazais grauzējs tikai bēg un nepretojas. Tomēr, lai kaķis varētu to darīt veiksmīgāk, daba viņam devusi īpašu aprīkojumu. Kaķis, kā zināms, redz tumsā, pareizāk sakot, pustumsā, jo tad, kad ir melna tumsa, pat kaķis neredz. Toties arī vietā, kur ir absolūti tumšs un acis nerāda, kaķis nezaudē spēju orientēties, jo viņam palīdz ūsas un ļoti labi attīstītā dzirde. Viņš arī tumsā var nomedīt peli tikai pēc skaņas. Kaķis saklausa ne vien peles kustību radīto čaboņu, bet arī viņu saziņu.

Peļu mednieks ir aprīkots ar ultraskaņas signālu uztvērējiem – tieši tādus signālus sarunām izmanto peles.

Grauzēji sazinās 20–50 kHz diapazonā, bet kaķis spēj uztvert līdz 65–70 kHz. Mincis pats ultraskaņu radīt nespēj.

Nesen zinātnieki atklājuši vēl kādu kaķa ieroci peļu ķeršanas jomā. Proti, kaķis, iezīmējot savas dzīvesvietas teritoriju ar urīnu, piesaista peles. Jau agrākos pētījumos noskaidrots, ka kaķa urīns aktivizē stresa hormonu ražošanu. Kaķa urīnā ir kāda viela, kas rada šādu peles reakciju. Peles uztraucas ne pa jokam. Pat konstatēts, ka grūsnai pelei šī viela izraisa abortu. Tagad atklāts, ka, mēnesi vecu peli divas nedēļas pakļaujot pieminētās urīna sastāvdaļas iedarbībai, vēlāk ienaidnieka urīna smaka viņu joprojām satrauc, taču vienlaikus piesaista gluži kā narkotika.

Par spīti nopietnajam dzīvības apdraudējumam, pele turpina kaķa iezīmētajā apkaimē uzturēties. Iespējams, tas ir gadu tūkstošos izstrādājies veids, kā kaķis nodrošina, lai viņam nekad netrūktu peļu, ko ķert. Labums, protams, ir arī pelei – kur kaķis, tur parasti ir apdzīvota vieta un cilvēki, kas savukārt nozīmē neizsīkstošas barības rezerves.

Cietsirdīgais treniņš

Pazīstamākais kaķa medību uzvedības elements ir rotaļāšanās ar notverto medījumu, it īpaši ar peli. Tas ļoti bieži tiek pārprasts, saucot kaķi par ļaunu peles spīdzinātāju. No malas tas tiešām izskatās nežēlīgi, jo rotaļas objekts ir nomedīts dzīvnieks, ko mednieks jau ir pārbiedējis un ar kādu kampienu padarījis vārgāku. Tā ir spēle uz dzīvību vai nāvi, un tai jābeidzas vienīgi ar kaķa uzvaru. Kaķis trenē savas mednieka prasmes un, protams, nedomā gūsteknim ļaut aizbēgt.

Speciālisti skaidro, ka mincis savu upuri savaino ne jau tādēļ, lai sadistiski izbaudītu notvertā dzīvnieciņa ciešanas. Kaķa uzvedību nosaka instinkts – viņam treniņā jābūt pārliecinātam, ka medījums ir pietiekami vājš un tā nogalināšana neradīs briesmu draudus pašam medniekam.

Kaķenes uzskata par medīgākām nekā runči. Visticamāk, tiešām tā tas ir, jo kaķu meiteņu sūtība ir gādāt ne tikai par savām pusdienām, bet arī par savu pēcnācēju maltīti un apmācību, izmantojot pusdzīvu medījumu.

Kaķenēm gada laikā var piedzimt līdz trim metieniem. Kaķu mammas mazuļu treniņiem ļoti bieži gādā tieši peļveidīgos dzīvniekus. Kaķēni piedzimst ar instinktu ķert medījumu, taču tā nogalināšanu un ēšanu viņiem māca māte vai kāda cita kaķene. Medījuma veikla un precīza nogalēšana nav nekāda joka lieta.

Kaķim ir jāapgūst tā dēvētais nāvējošais kodiens medījuma kaklā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ mazulim tas nav iemācīts, kaķis var arī visu savu dzīvi nodzīvot, neprazdams nogalināt peli, kā nākas. Kaķi, kas šo prasmi nav apguvuši, peli piebeidz, pamazām nomokot ar ilgu un raupju spēlēšanos vai tās gaitā nokožot netīšām (tad kaķa acīs redzama neslēpta vilšanās par to, ka pele pagalam un rotaļa negaidīti ātri ir beigusies).

Pele ir vērtīga uzturā

Katrai dzīvai būtnei dabā ir kāda tieši tai optimāla barība. Lauka pētījumi rāda, ka Āfrikas savvaļas kaķis, no kura, kā tiek uzskatīts, cēlušies arī mājas kaķi, medījuma izvēlē dod priekšroku grauzējiem. Tas apliecina, ka peles ir kaķim piemērota maltīte. Analizējot savvaļā noķertas peles uzturvērtību, secināts, ka tā satur ļoti daudz kaķim noderīgu barības vielu un mikroelementu.

Apēdot peli, kaķis uzņem proteīnu, taukus, ogļhidrātus, mitrumu, kalciju, fosforu, kā arī taurīnu un vitamīnus. Dažkārt saimnieki satraucas par to, ka kaķis apēd visu peli, apmatojumu ieskaitot. Taču daba ir paredzējusi, ka kaķi peles ēd bez atlikuma, jo kauli, matiņi un pat zarnu saturs kaķa gremošanas sistēmai ir pieveicams un organismam izmantojams. Kaķim noder arī tas, ko pele ir apēdusi pirms savas nāves. Ja kaķis ēstu tikai peles, viņam dienā vajadzētu notiesāt kādas piecas, bet katru dienu ēst tikai peles nebūtu ieteicams. Arī Āfrikas savvaļas kaķim līdztekus iecienītajām pelēm ēdienkartē mēdz būt citas nelielas radības.

Dāvana, par ko jāpriecājas

Kāda ASTU lasītāja pirms dažiem gadiem redakcijai atsūtīja stāstu par savu kaķi, kurš peli bija uzlicis tieši uz galda, pie kura ģimene gatavojās ieturēt maltīti. Ja tavs kaķis tiek pie peļu, putnu vai varžu ķeršanas, tad sava mīluļa nomedīto dāvanu ja ne gluži galda tuvumā, tad pie savas gultas vai skapī būsi atradis arī tu. Kāpēc viņš tā dara? Par šo jautājumu kaķu uzvedības pētnieki un eksperti izteikuši dažādus viedokļus. Tā kā kaķis pats mums savus nodomus nevar izstāstīt, iespējamas tikai spekulācijas par tēmu.

Etologs Pauls Leihauzens uzskata, ka kaķis pieņem saimnieku savā sociālajā grupā un dalās ar grupas biedriem savā ieguvumā saskaņā ar mājas iemītnieku hierarhiju, kurā cilvēki ir ja ne pašā spicē, tad tās tuvumā.

Etologs un zoologs Desmonds Moriss grāmatā Catwatching piedāvā skaidrojumu, ka kaķis nes mājās peli tāpēc, ka cenšas saimniekam iemācīt medīt vai arī cenšas cilvēku pabarot kā vecu kaķi vai mazu kaķēnu, kas pats nespēj sev sagādāt barību.

Taču šī versija būtu laba vien tad, ja medījumu saimniekam nestu tikai kaķenes, taču tieši tāpat rīkojas runči, kuri savā kaķa dzīvē nepavisam nav orientēti uzrūpēšanos par kaķēniem vai kaķu senioriem. Ir dzirdēts arī skaidrojums, ka kaķis saimniekam vēlas palielīties ar savu guvumu, jo zina, ko tu gaidi no viņa. Tikai peļu ķeršanas dēļ senais cilvēks piedāvāja kaķim savu mitekli. Varbūt tieši tas ir īstais šīs kaķa uzvedības izskaidrojums. Lai kāds arī būtu kaķa nodoms, paslavē savu mīluli – viņš taču tiešām labi padarījis savu darbu!