Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dzīvoklī mitinās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju, un ar šo rādītāju iekļaujamies Eiropas rekordistu vidū. Par nepilnu procentpunktu mūs pārspēj tikai spāņi, tūliņ uz papēžiem min igauņi. Kāds droši vien teiks – kārtējā antistatistika, ar ko «lepoties». No ilgtspējas, ekoloģijas un mobilitātes viedokļa šim rādītājam gan nav ne vainas – dzīvot dzīvoklī ir daudz gudrāk nekā mājā, īpaši, ja tā atrodas meža vidū. Taču, par spīti racionālajiem apsvērumiem, Brīvdabas muzeja cienīgais viensētnieka sapnis joprojām ir dzīvs. Kādēļ eksistē šāda nesakritība starp mūsu ilgām un realitāti?
No eiroremonta līdz Ikea
Ar šādu jautājumu sāku sarunu ar arhitektiem Matīsu Groskaufmani un Evelīnu Ozolu. Viņi ir kuratoru komandā šā gada Venēcijas arhitektūras biennāles Latvijas ekspozīcijai 100 gadi kopā un atsevišķi, kurā tiek prezentēts pētījums par to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un procesi Latvijā ir iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.
Sarunā ar viņiem izkristalizējas, ka būtisks iemesls plaisai starp latvieša sapņu un reālo mājokli ir tāds, ka vidējais Latvijas dzīvoklis nav diez ko iekārojams.
«Lai iegūtu labāko pārskatu par to, kāds ir Latvijas iedzīvotāja dzīvoklis, jāskatās nevis interjera žurnāli, bet sludinājumu portāli. Tādi, kuros dzīvokļu sludinājumi pirms tam nav gājuši cauri mākleru apstrādei.
Tur var ieraudzīt visprecīzāko un intīmāko ainu par to, kāda tiešām izskatās vide, kurā dzīvojam,» saka Groskaufmanis. Ozola piebilst, ka vidējā mūsdienu latviešu mājokļa interjerā, nav būtiski – dzīvoklī vai mājā, ir diezgan maz oriģināla. Dažādās dekādēs cilvēki ietekmējas no tā, ko redz televīzijā, žurnālos un mūsdienās – internetā.
Piemēram, ja reklāmas vajadzībām tiek meklēta virtuve, tad šobrīd tai jābūt ar skandināvisku interjeru, kas pilnīgi noteikti ietver baltas, jaukas flīzītes: «Cilvēki mēģina to atkārtot. Pirms desmit gadiem eiroremontam vēl nebija sliktas pieskaņas, tas šķita forši, un cilvēki tā iekārtoja savas mājas. Šobrīd aktuāls ir diezgan klasiska izskata interjers, kam logi kļuvuši salīdzinoši plašāki. Gaiša telpa, baltas sienas un dēļu grīda. Lamināts šobrīd jau ir izslēgts.»
Groskaufmanis pieļauj, ka to, kāds izskatās latvieša mājoklis, spēcīgi ietekmēs šogad gaidāmā skandināvu milža Ikea parādīšanās: «Piemēram, padomju laikos bija grāmatas, kur parādīts, kādos toņos jākrāso katrā istaba. Tāpat bija dažādi mēbeļu padomi, un tas viss ietekmēja interjeru.
Domāju, ka brīdī, kad Latvijā ienāks Ikea, tas ļoti daudz izmainīs to, kā izskatās latviešu interjers. Kad par mazu naudu var nopirkt šķietami modernas, citādas mēbeles, šāds piedāvājums var iespaidot vidi, kurā cilvēki dzīvo.»
Protams, interjera priekšmetu spektrs, ko brīvā tirgus apstākļos cilvēki var atļauties, ir ļoti dažāds. Taču, ja grib zināt, kā dzīvo Latvijas iedzīvotājs un kāds ir mūsu vidējais mājoklis, runāt par dizaina mēbelēm nevar. «Pat Rietumeiropā tās nav katrā mājā,» norāda arhitekts.
Second hand dzīvokļi
Cits iemesls, kādēļ latvieša reālais mājoklis nav pārāk pievilcīgs, ir mūsu vāji izkoptās kopā dzīvošanas prasmes. Proti, daudzdzīvokļu namu mūsdienās joprojām īsti neuztver kā īpašumu, par kuru būtu jārūpējas visiem kopā.
Mans būs mans beidzas aiz dzīvokļa durvīm, tādēļ arī kāpņu telpas daudzviet joprojām ir tāds kā dvakojošs portāls starp ārpasauli un katra individuālo mitekli, kas gribot negribot ik dienas jāpārvar. Jaunuzceltie daudzdzīvokļu nami, protams, ir pievilcīgāki un cilvēkam patīkamāki, bet uz kopējā dzīvojamā fonda fona tādu joprojām ir salīdzinoši maz. Turklāt cenu atšķirība starp jaunajiem projektiem un tipveida mājām ir pietiekami ievērojama, lai vairums savu mājokli izraudzītos apskretušajā second hand tirgū.
Arhitekti šai plaisā starp latvieša ideālo un reālo mājokli gan saredz iespēju, jo gudra nākotne pieder dzīvei pilsētās. Varbūt pat ir labi, ka katram latvietim nav bijusi iespēja iegādāties savu privātmāju ar zemi, saka Groskaufmanis: «Atskatoties 20. gadsimta arhitektūras vēsturē un tajā, cik dažādas daudzdzīvokļu mājas ir uzceltas, redzam, ka Latvijā ir ieviests ļoti maz no tā. Pasaulē ir īstenotas ļoti daudz interesantas un veiksmīgas idejas par to, kā sabiedrība var dzīvot kopā. Domāju, ka Latvijā vēl ir daudz, ko izmēģināt daudzdzīvokļu namu arhitektūras jomā.»
