Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iespējams, ka suņi tā labāk dzird
Suņiem ir īpaši veidota auss struktūra, kas ļauj viņiem noteikt, no kurienes nāk skaņa. Šo funkciju pilda ārējā auss un tās mīkstā daļa. Galvas sašķiebšana, kad suns dzird jaunu troksni, varētu palīdzēt precīzāk noteikt skaņas izcelsmi.
Iespējams, suņi cenšas saprast, ko mēs sakām
Visticamāk, esi redzējis savu suni sašķiebjam galvu, kad tu jautā viņam, vai viņš vēlas iet pastaigā, braukt ar mašīnu vai parotaļāties. Lai gan suņi nesaprot visus vārdus, ko mēs viņiem sakām, ir atsevišķi vārdi, ko viņi saprot, ja esam tos pietiekami bieži atkārtojuši.
Dažkārt suns var sašķiebt galvu koncentrēšanās dēļ, cenšoties saklausīt un izšķirt tos vārdus, ko viņi saprot un kas viņiem ir svarīgi.
Iespējams, suņi mūs labāk redz
Kad klausāmies, kad kāds ar mums runā, mēs vērtējam ne tikai vārdus, kas tiek teikti, bet arī balss toni, sejas izteiksmi un ķermeņa valodu, lai labāk izprastu, ko runātājs domā. Suņi šajā ziņā līdzinās mums. Tomēr atšķirība ir tajā, kā suņi redz.
Izrādās, daudzi suņi, tieši skatoties uz cilvēku, neredz viņa seju pilnībā. Tas skaidrojams ar suņa sejas uzbūvi, viņa purniņš bloķē skatu uz cilvēka sejas lejasdaļu, ieskaitot muti. Zinātnieks Stenlijs Korens 2013. gadā izvirzījis hipotēzi, ka tas varētu būt iemesls tam, kādēļ suņi sašķiebj galvu, kad mēs ar viņiem runājam.
Suns tādējādi cenšas redzēt lielāku daļu mūsu sejas, lai labāk interpretētu mūsu domu.
Lai pamatotu savu hipotēzi, Korens aicina suņa saimniekus pielikt savu dūri pie deguna, tādējādi imitējot suņa purniņu, lai saprastu, kā tas ietekmē suņa pasaules uztveri un redzes leņķi. Mēģini šādā pozīcijā paskatīties uz cilvēka seju, pēc tam sašķiebiet galvu un novērtēt, vai tā tu saredzi cilvēka mutes daļu labāk.
Korens sava pētījuma ietvaros izveidoja arī interneta aptauju, jautājot cilvēkiem, cik bieži viņu suņi pielieca galvu un kāda ir viņu mīluļu purna uzbūve. Viena no zinātnieka izvirzītajām hipotēzēm bija, ka suņi, kuru purniņi ir plakanāki, daudz retāk sašķiebj galvu nekā tie, kuru purniņi ir vairāk izvirzīti. Aptaujas rezultāti apstiprināja šo pieņēmumu.
Tomēr līdz galam palika neatbildēts jautājums, kādēļ arī liels skaits suņu ar plakaniem purniem mēdz pieliekt galvu. Korens uzskata, ka, visticamāk, arī plakanie purni kaut kādā mērā ietekmē suņa redzi. Viņš gan nenoliedz, ka redze nav vienīgais aspekts, kas suņiem liek sašķiebt galvu, visdrīzāk arī dzirde un cilvēka pozitīvā attieksme pret šo ieradumu spēlē nozīmīgu lomu suņa uzvedībā.
Iespējams, suņi apzinās, ka cilvēkiem galvas piešķiebšana liekas piemīlīga
Labi zināms fakts, ka suņi ir ļoti sociāli dzīvnieki, kuri atkārto darbības, par kurām viņi saņem uzslavas. Kad suns sašķiebj galvu dažādu skaņu dēļ, cilvēki parasti domā, ka tas ir piemīlīgi. Bieži mēs suņiem šādos gadījumos pozitīvā, iedrošinošā balsī sakām: «Ai, cik tu esi foršs!» Dažkārt mēs sunim par to iedodam kādu našķi vai citu atalgojumu. Šīs pozitīvās reakcijas iedrošina suņus atkārtot šo darbību atkal un atkal.
