Kādēļ Lielbritānijas karalis noslīcināja savu brāli vīna mucā?

Džordžs Plantagenets, Klarensas hercogs, bija sestais Jorkas hercoga Ričards Plantageneta bērns (tikai trīs no tiem izdzīvoja līdz pilngadībai). Viņa tēvs Ričards Plantagets bija skandaloza personība Lielbritānijas vēsturē – viņš bija viens no monarhiem, kas uzsāka Sarkanās un Baltās rozes karu – pilsoņu karu, kas ilga veselus 30 gadus.

Džordžs ir dzimis 1449. gadā, laikā, kad bija saasinājušās sadursmes starp viņa tēva un valdošā karaļa Henrija VI, Ričarda Plantageneta brālēna, atbalstītājiem. Uz spēles bija likts visas Lielbritānijas tronis.

Jorkas hercoga mēģinājumi sagrābt troni bija nesekmīgi, un viņš beigu beigās krita kaujā 1460. gadā. Taču ģimenei uzspīdēja veiksme un Jorkas hercoga dēlam, Džordža vecākajam brālim Edvardam izdevās sagrābt varu. Edvardu IV 1461. gadā iecēla karaļa kārtā. Savukārt Džordžam piešķīra Klarensas hercogisti un viņš tika iecelts par Īrijas leitnantu.

Citi lasa

Estere Jansone

Ceļošana Eiropā

Baltijas jūrā top vērienīgs superprojekts. Tas mainīšot ceļotāju paradumus

Marta Kalniņa

Slavenības

Kāpēc Itālijā apcietināja latviešu riteņbraucēju Vainšteinu: Nenokārtoti parādi ar ģimeni Itālijā?

Inese Mizovska

Personības

Pirmā saruna ar Timmas bijušo sievu Sanu Ošu: Tolaik neredzēju jēgu dzīvot…

Diemžēl miera periods šajā ģimenē bija īss. Džordžs un viņa sabiedrotie apvainojās, kad viņa brālis Edvards apņēma par sievu Elizabeti Vudvilu, tēva Ričarda oponenta atraitni. Savukārt Edvards nosodīja Džordža izvēli – viņš aprecēja Izabellu Nevilu, kuras māte asi nosodīja Edvardu. Drīz vien abu brāļu starpā uzvirmoja naids, kas vēlāk noveda pie traģiska gala.

Džordžs nolēma, ka viņam nepieciešams sagrābt troni no Edvarda, tādēļ organizēja vairākus apvērsumus. Savukārt karalis Edvards kļuva paranoisks un baidījās no katra brāļa nākamā soļa. Drīz vien abu konfliktā sekoja liktenīgs pavērsiens - 1476. gadā Džordža sieva Izabella vien 25 gadu vecumā pēkšņi nomira. Lai arī vēsturnieki uzskata, ka sieviete aizgāja bojā pēc smagām dzemdībām vai no tuberkulozes, tomēr

Džordžs bija pārliecināts, ka viņa sievu kāds noindēja.

Pēc viņas nāves hercoga garīgais stāvoklis strauji pasliktinājās un viņš iesaistījās kārtējā sacelšanās pret brāli Edvardu.

Džordžs esot licis visiem saviem padotajiem zvērēt viņam mūžīgu lojalitāti un pēc tam izsūtīja viņus uz dažādām karaļvalsts daļām, lai izraisītu dumpjus pret karali. Viņš centās iestāstīt ļaudīm, ka Edvards ir izmantojis maģiju, lai noburtu savus pavalstniekus. Vēl Džordža rīcībā it kā esot bijis viņa tēva brālēna Henrija VI parakstīts dokuments, kurā norādīts, ka viņa nāves gadījumā Džordžam ir jākļūst par karali.

Sacelšanās bija pēdējais piliens karalim. 1477. gadā Džordžs tika sagūstīts un apsūdzēts nodevībā pret brāli. Viņš tika ieslodzīts Londonas Tauerā, bet jau 1478. gada 18. februārī hercogam tika izpildīts nāvessods. Nostāsti liecina, ka

Džordžs tika slīcināts Malvāzijas vīna mucā – saldā portugāļu vīnogu vīnā.

Tā kā nāvessoda izpilde notika šaurā ļaužu pulkā, vēsturnieki joprojām par šī stāsta ticamību apšauba, taču vienlaikus šis ir visticamākais minējums, kā tika nogalināts Džordžs Plantagenets. Pēc Džordža nāves viņa meita Mārgareta allaž nēsājusi rokassprādzi, uz kuras uzkarināta maza vīna muciņa, kas varētu simbolizēt viņas tēva traģisko bojāeju.

Džordža Plantageneta traģisko dzīvesstāstu savā lugā atveidojis arī leģendārais britu rakstnieks Viljams Šekspīrs.