Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Lai arī publisko telpu laiku pa laikam pāršalc ziņas par kādu negadījumu aviotransportā, kas, protams, pievērš cilvēku pastiprinātu uzmanību, tomēr tieši gaisa satiksme ir visdrošākā. Tas tiek panākts, veicot virkni procedūru, kādu nav, piemēram, ne autotransportā, ne dzelzceļa satiksmē.
Par šo sagatavošanās procesu, kas pasažieriem nereti paliek aizkadrā, stāsta aviokompānijas SmartLynx lidojumu drošības departamenta vadītāja Māra Šteinberga.
Stingri kontrolēts lidmašīnu tehniskais stāvoklis
Aviācija ir stingri reglamentēta joma, bet procedūru ievērošana tiek nepārtraukti kontrolēta, tajā skaitā to izpildi uzrauga vairākas starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un citas. Pasažieru drošums un drošība ir pirmajā vietā, un tam ir pakārtota visa nozares darbība.
Aviācijā diagnostikā tiek izmantoti, piemēram, rentgenstari, ar kuru palīdzību var atrast defektus, ko cilvēka acs nespēj pamanīt.
Lidmašīnai sistēmas, kas nodrošina gaisa kuģa darbību un drošumu, tiek dublētas. Piemēram, viena dzinēja iziešana no ierindas nerada traģiskas sekas, jo nolaisties var arī ar otru darbojošos dzinēju. Taču lidmašīnu tehniskais stāvoklis tik un tā tiek kontrolēts gan pirms, gan pēc lidojuma.
Mehāniķi pārbauda borta žurnālu, lai noskaidrotu, kādas tehniskas problēmas apkalpe ievērojusi pēdējā lidojuma laikā, un tiek novērstas pat vissīkākās kļūmes. Tiek pārbaudīti lidmašīnas riteņi, riepas, bremzes un motoreļļas līmeņi. Notiek arī pasažieru salona uzkopšana, ēdienu krājumu atjaunošana un degvielas uzpildīšana. Pirms lidmašīna ir gatava atkal pacelties gaisā, apkalpe to apstaigā un pārbauda, vai viss ir kārtībā un var droši lidot.
Papildus tam saskaņā ar ražotāju izstrādāto plānu pēc noteikta skaita nolidoto stundu notiek plānveida tehniskās pārbaudes – sākot no nelielākām pārbaudēm un beidzot ar pamatīgu remontu. Programmā ir precīzi noteikts, kas katrā konkrētajā apkopē ir jāpārbauda.
Veicot nopietnākās pārbaudes, lidmašīna burtiski tiek iztukšota, bet speciālisti pārbauda, piemēram, vai metāla daļās nav vērojamas plaisu un rūsēšanas pazīmes.
Aviācijā diagnostikā tiek izmantoti, piemēram, rentgenstari, ar kuru palīdzību var atrast defektus, ko cilvēka acs nespēj pamanīt. Rezultātā bieži vien tiek nomainīti veseli iekārtu mezgli.
Uzmanīgi tiek pārbaudīta ikviena gaisa kuģa sistēma. Nepieciešamības gadījumā maina drošības aprīkojumu, piemēram, glābšanas vestes un avārijas apgaismojumu. Tad arī tiek atjaunots un dezinficēts lidmašīnas salons. Šādas regulāras apkopes ļauj lidaparātus ekspluatēt daudzus gadus. Eiropas valstu aviokompānijās lidmašīnu vidējais vecums ir 10 – 12 gadi, un patiesībā tās vēl ir gluži jaunas, pārbaudītas un, protams, drošas.
Svarīgs faktors – personāls
Lai lidojumi būtu droši, ne mazāk svarīgi, ka aviokompānijas personāls ir labi apmācīts un dara savu darbu ar lielu atbildības sajūtu. Prasības pret pilotiem ir ļoti augstas, viņi regulāri, saskaņā ar grafiku, paaugstina savu kvalifikāciju un iziet veselības pārbaudes.
Pats par sevi saprotams, ka aviācijā nav iedomājama situācija, kad pilots vai kāds cits apkalpes loceklis iekāptu lidmašīnā iereibis. Pirms došanās uz darbavietu tiek veikta pārbaude, lai noskaidrotu, vai organismā nav alkohola pēdu.
Kāpēc lidojumi tomēr mēdz aizkavēties?
Pasažieriem tomēr laiku pa laikam gadās piedzīvot reisu aizkavēšanos. Lielākoties tas ir saistīts ar laika apstākļiem vai skrejceļu noslodzi. Taču arī ikvienā gadījumā, kad rodas kaut vismazākās aizdomas par vissīkāko nepilnību, labāk ir reisu aizkavēt un vēlreiz visu pārbaudīt, lai pēc tam droši paceltos gaisā. Neviens avioreiss netiek uzsākts, kamēr nav izpildītas visas drošuma prasības un aviācijas standarti.
