Šajos apstākļos, ejot iepirkties, vairāk domājam par to, kādus produktus var ilgāk uzglabāt, lai nebūtu tik bieži jāiet uz veikalu. Tāpēc lielu vietu pārtikas grozā ieņem tādi produkti kā kūpināts šķiņķis un desas, konservēti produkti ar ilgu glabāšanas termiņu. Tie satur dažādus konservantus, garšas pastiprinātājus, ļoti daudz sāls. Tāpēc šādu produktu patēriņam jābūt nelielam. Daudz labāk ir pagatavot pašam svaigas vai saldētas gaļas gabalu vai zivi, izmantojot dažādas sev tīkamas garšvielas, arī sālo, ja liksies, ka tas vēl nepieciešams.
Vairāk jāēd dārzeņi, vislabāk – svaigi, sutināti vai vārīti. Ja svaigi nav pieejami, ēdiena gatavošanai derēs arī saldēti, piemēram – puķkāposti, brokoļi, pākšu pupiņas. Neizmirsiet arī par zaļumiem un salātiem. Ēdienkartē jāiekļauj arī vselīgie graudaugi – griķi, miežu putraimi, grūbas, rīsi, sēkliņas.
Desertā vislabāk izvēlēties augļus.
Jāatceras, ka gluži aizliegta iziešana no mājas vēl nav. Laikapstākļi šobrīd ir ideāli, un moderni ir skaitīt soļus. Kādi desmit, divpadsmit tūkstoši soļu ir vēlamais minimums, kas jāpieveic. Divreiz dienā pastaigāties pa 40 minūtēm būtu ideāli. Viss atkarīgs tikai no jūsu piespiešanās. Galvenais – lai apkārt nebūtu lieli cilvēku pūļi!
Ja, strādājot pie datora mājās, uznāk kāre pēc našķiem, cepumus un konfektes var nomainīt pret burkāniņiem, var sagriezt kāli vai kolrābi. Arī augļus var sagriezt gabaliņos un našķēties. Taču svarīgi ir nošķirt strādāšanu no ēšanas! Arī no datora ir jāpieceļas ik pēc četrdesmit minūtēm.
Vajadzētu nodalīt darba zonu un ēdamzonu.
Ēšana ir process, kuram nepieciešams laiks, jo tas ir jāizbauda un jāizgaršo, bet koncentrēšanās uz ko citu traucē.
Noteikti jāatceras arī par pietiekamu šķidruma daudzumu. Vislabāk dzert ūdeni, zāļu tēju vai vieglu zaptsūdeni. Arī tēju un kafiju tonusam. Šķidruma aprite ir ļoti būtiska garīgo darbaspēju nodrošināšanai un veselības optimālai uzturēšanai. Daudzums atkarīgs no tā, ko ēd. Ja uzturā lieto augļus, dārzeņus un zupas, var dzert mazāk. Pusotra, divi litri ir ieteicami. Vēsākā laikā mazāk, karstākā – vairāk.