Jūrmalai — jubileja! Lāčplēša dienā Latvijas kūrortpilsēta svin 60. gadskārtu

Sešdesmit gadi Jūrmalai bijuši notikumiem bagāti – jaunuzcelti un rekonstruēti daudzi objekti, pilsētas kūrorta dzīves atdzimšana un tūristu skaita pieaugums, kā arī spilgtas norises kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

Izstiepusies 24 kilometrus garā joslā starp Rīgas līci un Lielupi, Jūrmala platības ziņā ir otra lielākā pilsēta Latvijā un ietver vairākus mazus rajonus – katru ar savu raksturu un seju. Jūrmalas pilsētas platība ir 100 km², iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem 2019. gada sākumā – 57 145  iedzīvotāju, kas ir par 20 tūkstošiem vairāk nekā pilsētas dibināšanas gadā.

Zaļa, ūdeņiem bagāta un veselīga

Pilsētas pludmales līnija stiepjas vairāk nekā 24 km garumā un ir garākā pludmale Latvijā. Jūrmalas ūdeņi: Rīgas līcis, četras upes, divi ezeri un Varkaļu kanāls; meži, kas aizņem 48% Jūrmalas teritorijas; piecas aizsargājamas dabas teritorijas: Ķemeru nacionālais parks, dabas parks Ragakāpa, vietējas nozīmes īpaši aizsargājams objekts Baltā kāpa, dabas liegums Lielupes grīvas pļavas un Darmštates priežu audze ir vērtīgās Jūrmalas dabas bagātības.

Citi lasa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Santa.lv

Slavenības

Roberto Meloni: Latvijā ir trīs vietas, kas man atgādina Sardīniju

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Lai arī Jūrmala ir iecienīta tūristu atpūtas vieta, tā vienmēr ir bijusi ērta dzīves telpa vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais ielu garums pilsētā ir 390 kilometru, Jūrmalā ir 26 parki un skvēri, 65 bērnu rotaļu un sporta laukumi, 23 kultūras un mākslas telpas.

Jūrmala ir pirmā Latvijas pilsēta, kas uzņemta Eiropas Kūrortu asociācijā, pilsēta ir otrais iecienītākais galamērķis ārvalstu un Latvijas tūristu vidū aiz galvaspilsētas. Tūristu skaits Jūrmalā pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 167%.

Saviesīgā kultūras dzīve vasaras sezonā, pastaigas dabā, plašais kūrortviesnīcu un ārstniecības iestāžu piedāvājums arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas piesaista tūristus Jūrmalā visos gadalaikos.

Kultūras pilsēta ar vēsturi

Jūrmalā ir bagāts kultūrvēsturisks mantojums – seši tūkstoši vēsturisko ēku, tostarp 414 ēkas – aizsargājami kultūras pieminekļi, 390 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi, 77 valsts un vietējās nozīmes mākslas pieminekļi.

Jūrmala lepojas ar augstvērtīgu klasiskās mūzikas koncertu norises vietu – vēsturisko Dzintaru koncertzāli, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, Mākslas staciju Dubulti – Eiropā vienīgo laikmetīgās mākslas telpu funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Kultūras norises Jūrmalā notiek atjaunotajās Raiņa un Aspazijas vēsturiskajās mājvietās – Aspazijas mājā un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Pirms gada Jūrmalā izveidots Dubultu Kultūras kvartāls – jauna kultūras un mākslas norišu vieta, kas apvieno mūzikas vidusskolas ēku ar mūsdienīgu koncertzāli, centrālās un bērnu bibliotēkas telpas un mākslas skolu. Pēc estrādes teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbu pabeigšanas šogad, kultūras pasākumi un sabiedriskās dzīves norises atsākušās vēsturiskajā Mellužu estrādē.

Sešdesmit gadu laikā pilsētā nostiprinājušās un izveidojušās tradīcijas – Jūrmalas Kūrorta svētki, kas pirmo reizi norisinājās 1969. gadā, pilsētas zināmākās ielas – Jomas ielas – svētki, svētki iedzīvotājiem – Kauguru svētki, iemīļots ģimeņu pasākums Nestāsti pasaciņas un citi.

Vēsturiski notikumi no pilsētas dibināšanas dienas līdz šodienai:

1. 1959. gada 11. novembrī izdots Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrēts Par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu un Jūrmalas pilsētas izveidošanu.
2. 1962. gadā uzcelta Dzintaru koncertzāles atklātā zāle – vasaras koncertzāle (arhitekts Modris Ģelzis). Dibināts Jūrmalas vēstures un mākslas muzejs (atradās atsavinātās Dubultu baznīcas ēkā un Majoros, Jomas ielā 43).
3. 1969. gadā Dzintaru pludmalē notiek pirmie Jūrmalas Kūrorta svētki.
4. 1979. gadā apmeklētājiem atvērts Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē. Nodibināts Jūrmalas teātris.
5. 1989. gadā atklāts atjaunotais kapteiņa Zolta piemineklis Kauguros.
6. 1990. gadā Slokā atklāts komunistiskā terora upuriem veltīts piemineklis (mākslinieks Jānis Zirnītis).
7. 1990. gadā atklāts piemineklis Krauklītis Jomas ielā – veltījums Rainim un Aspazijai.
8. 1995. gadā atklāts piemineklis latviešu nacionālajiem karavīriem Jaundubultos (autori Ģirts Burvis un Ivars Bukarts).
9. 1996. gadā ieviesta nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.
10. 2005. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) pilsētai piešķir statusu Jūrmala – veselīga pilsēta (Healthy City). Jūrmala ir Latvijā pirmā pilsēta, kam piešķirts šāds statuss.
11. 2009. gadā atjaunota Aspazijas māja Dubultos  un atklāts Latvijā pirmais Aspazijai veltītais piemineklis .
12. 2010. gadā Dzintaru mežaparkā atklāts skatu tornis, augstākā platforma – 33,5 metri.
13. 2013. gadā Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss.
14. 2014. gadā atjaunota Aspazijas māja – valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis, kurā iekārtots muzejs. Atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis Raiņa priedes.
15. 2014. gadā pirmo reizi Latvijā, Jūrmalā, notiek Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) starptautiskais Satellite turnīrs pludmales volejbolā.
16. 2017. gadā atjaunošanu piedzīvojusi vēl viena vēsturiska ēka Jūrmalā – Raiņa un Aspazijas vasarnīca.
17. 2018. gadā atklāta jaunuzbūvētā Jūrmalas Mūzikas vidusskola un centrālā bibliotēka.
18. 2018. gadā atjaunots P. Zolta piemineklis, labiekārtota apkārtne.
19. 2019. gadā vēsturiskajā Mellužu estrādē pabeigti teritorijas labiekārtošanas un ēku rekonstrukcijas darbi.