«Man nekad mūžā Jāņos nav nekas dāvināts,» vaļsirdīgs ir Jānis Paukštello.
«Jau kopš puikas gadiem man Jāņos tika uzlikts galvā ozollapu vainags, tas arī bija viss. Bet tas man liekas skaisti, jo kurš vēl savā vārdadienā tiek pie vainaga?
Tikai Jāņi! Ir baigi forši staigāt visu nakti ar vainagu galvā. Gadās, ka vainagi ir pat četri vai pieci,» stāsta viņš.
«Diemžēl daudzi vairs nesvin tā, kā to darīja manā bērnībā – ejot no mājas uz māju un aplīgojot kaimiņus un draugus. Ir jādzied, jādodas pie dabas un ap pusnakti jāpulcējas pie kopējā ugunskura. Jāņos man vienmēr ir arī mazliet skumji, jo gaišās dienas iet mazumā. Ziemassvētkos ir citādāk.»
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves dubultnumurā!