Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Konceptautomobiļi ir automobiļu jomas traģiskie varoņi: spīdoša uzstāšanās pasaules izstādēs, bet pēc tam tie pazūd savu ražotāju pagrabos. Tie ir kā jēlas olas uz riteņiem – tos aptaustīt drīkst tikai ar acīm! Taču šis gan ir citāds. Nissan BladeGlider (aptuvenais tulkojums būtu „asmens slīdētājs”) bija 2013. gada Tokijas izstādes zvaigzne. Automašīna ar trim stūriem – priekšā šaura, aizmugurē plata. Priekšā pašā vidū sēž vadītājs, bet blakussēdētāji – aiz viņa abās pusēs. Piedziņa: elektriskā. Un te ap stūri nāk Nissan un apgalvo, ka ar šo automobili var pat braukt. Nu, tas gan mums ir jāpārbauda.
Nissan koncepts
Norises vieta – sacīkšu trase Lekasteletā, Francijā. Tur šī sacīkšu elektromobiļa rīcībā, kurš pašlaik ir iesprausts boksos uzlādēties, ir divu kilometru trase. Un ar šo mums tagad būs jābrauc? Nu labi, mēģināsim. Uzmanīgi iestumjamies vadītāja sēdeklī.
Tikai neko nesaplēst! Galu galā šis ir viens no tikai diviem eksemplāriem, kurus Nissan uzbūvējuši kopā ar Viljamsu sacīkšu komandu.
Modeļa izstrādātājs Alans Klārks ieņem vietu vienā no aizmugures sēdekļiem. Jāsavelk četrpunktu drošības jostas, jānoņem uzlādes kabelis, jāuzloka slēdži. Abi 130 kW jaudīgie elektromotori (sistēmas jauda 200 kW vai 268 ZS) sāk darboties. Uz priekšējā paneļa pamostas īsts peļu kino, četri ekrāni mirgo un rāda ne vien kameras attēlus, bet arī brauciena datus. „Vai esi gatavs?” vaicā Klārks. Paceļu īkšķi un pagriežu mazo ritenīti uz stūres uz D2, neierobežoto braukšanas režīmu: slīdētājs ir gatavs startam.
Elektriskā konceptauto lidojums
Tehniķi lēni aizver milzīgās, aizmugurē pievienotās spārnu formas durvis. Viegls pieskāriens gāzes pedālim, un BladeGlider jau aizdūc uz priekšu. Lēni izripojam no boksiem, uzmanīgi iegriežamies pirmajā līkumā. Viss šķiet daudz tuvāk sērijveidā ražotam automobilim, kā man līdz šim likās. „Vari mierīgi uzgāzēt,” slīpi no aizmugures mani uzmundrina Alans. Ciešāk satveru stūri un spiežu labo kāju uz priekšu. Abi elektromotori aizmugurē bez problēmām ar skaļu svilpienu triec uz priekšu 1,3 tonnu bolīdu.
Līdz 100 km/h ātrumam paiet 4,8 s, mans trijstūris spēj sasniegt līdz pat 190 km/h ātrumu.
Tagad BladeGlider izšaujas no līkuma uz nākamo straujo pa kreisi–pa labi kombināciju. Nobremzēt, atrast īsto līkuma rādiusu, jo ar aizmuguri, kas ir par 55 cm platāka par priekšpusi, ātri vien iespējams iebraukt apmalē. BladeGlider apriņķo līkumu ar pavisam nelielām stūres kustībām, smagā aizmugure, uz kuras rēķina ir 70% visas mašīnas svara, stabili turas uz brauktuves, kamēr no piedziņas brīvos priekšējos riteņus iespējams stūrēt bez jebkādas piepūles. Sajūta kā braucot ar skūteri. Pēc viena apļa Alans Klārks izkāpj, un nu BladeGlider ir pilnībā manā rīcībā.
Tagad esmu drosmīgāks un enerģiskāk spiežu gāzes pedāli, nobremzēju tieši pirms pagriezieniem. Šķiet, ka Nissan burtiski pielīp asfaltam, manu BladeGlider līdz pārliekai pagriežamībai novest iespējams tikai ar apzināti asām stūres kustībām. Ieskatos akumulatora rādījumā – parasti tas tiek izmantots tikai E Formulā. Viena apļa laikā baterijas patērē 2% savas kapacitātes, ekstrēmas braukšanas manieres apstākļos pat uz pusi vairāk.
Es nevēlos būt tas, kurš ar šo mašīnu ielido trases apmalē.
Vēl viens aplis, vējš noglāsta ķiveri, jo BladeGlider mašīnā tikai divi diagonālie stieņi aizšķērso netraucētu skatu uz debesīm. Degunā iesitas karstas gumijas smarža. Ātrie sprinti taisnā virzienā mani iespiež dziļāk sēdeklī, vieglā motoru zāģēšana kļūst par mana ekstrēmā brauciena muzikālo pavadījumu. Tad pienāk ar likumu noteiktais pusdienu pārtraukums.
Aizsardzība pret troksni. Tā ir īsta netaisnība, jo vieglās automašīnas uz blakus esošās šosejas ir daudz skaļākas par manu sacīkšu elektromobili. Tādēļ BladeGlider jau atkal tiek iesprausts kontaktā. Marks Ņūbruks stāsta, ka tehniķiem sākumā tas ir bijis īsts izaicinājums. „Sākotnēji uzlādes laikā man vienmēr vajadzēja sēdēt pie datora un regulēt spriegumu, lai baterija nepārkarstu.” Pa šo laiku attiecīgā programmatūra ir sakārtota, un sprieguma piegāde visu laiku tiek pieskaņota baterijas uzlādes stāvoklim.
Taču, lai cik aktīvs braucējs būtu BladeGlider, lielākā daļa detaļu ir izgatavotas speciāli tam. „No sērijveida Nissan te ir tikai logotips,” saka Ņūbruks un nosmīn. BladeGlider gan nerada konceptautomobiļa izjūtu, taču uz ceļa mēs to šādā formā, visticamāk, neredzēsim. Tāds nu reiz ir šo autobūves traģisko varoņu liktenis.
Rezumējums
Izcils vizuālais tēls, vēl izcilāka braukšanas bauda! Nissan mani patiešām pārsteidza – cik ļoti izstāžu automobili iespējams padarīt par braucamu mašīnu. BladeGlider sagādā tik daudz prieka, ka ir žēl, ka tas netiks ražots sērijveidā.
