Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sofijas Kopolas filma «Priscilla» tūdaļ piedzīvos pirmizrādi Latvijas kinoteātros. Ja vēlies doties uz pavisam īpašu seansu, vēl ir pieejamas dažas biļetes uz pirmizrādi 3. februārī plkst 20 (ierašānas no 19.30, lai paudītu glāzi dzirkstoša dzēriena) «Splendid Palace» lielajā zālē. Pirms filmas ievadvārdus teiks kino režisore Adriāna Roze.
Fima ir balstīta Priscillas Preslijas atmiņās. Šajā dziļi izjustajā un niansētajā stāstā par mīlestību, fantāziju un slavu Sofija Kopola caur Priscillas acīm ļauj ielūkoties lielā amerikāņu mīta aizkulisēs – Elvisa un Prisilas attiecībās un vētrainajā laulībā no vācu armijas bāzes līdz sapnim līdzīgajam īpašumam Greislendā.
Elvisa Preslija vārds un dzīvesstāsts ir tikpat novalkāti kā Merilinas Monro stāsts. Un tomēr… Meitenes, tā balss! Klausāmies tikai jaunības ierakstus, lūdzu! Klausāmies «Suspicious Minds» kā pašu pirmo dziesmu. Lai Dievs sargā jūsu apakšbiksītes! Klausāmies «Heartbreak Hotel» un, protams, par spīti labajai inteliģences gaumei un feminismam, – «Love Me Tender»! Ja jūsu apģērbā kaut viena poga paliks ciet, esat tiešām sīkstas. Jo Elviss ir vienīgais baltais vīrietis ar melnu balsi. Vīrietis, kura ieņemšanas brīdī daba bija satrakojusies un dāsni iedeva viņam visu – izskatu, balsi, harismu, mērķtiecību. Ko jaunu var pateikt? Dokumentālā filma «The Searcher» atklāj Elvisu kā mākslinieku, nevis aptaukojušos, kokaīna ellē grimstošu brunču mednieku dīvainā baltā kostīmā ar spožām pogām. Izrādās, viņš nežēlīgi strādājis. Balss it kā bija, bet nekas prātīgs neskanēja. Viņu karjeras sākumā atraidīja visi – ierakstu kompānijas, komponisti, viduvējas grupas, pat kaut kāds gospeļu ansamblis!
Viņš sevi burtiski spīdzināja, lai spētu balsī ielikt to enerģijas un jūtu lādiņu, kas vēlāk uzsprāga kā atombumba. Ar savām skatuves kustībām, kas nozīmēja daudz gurnu, dibena un kāju darba,
Citi lasa
Elviss uzlaida gaisā visas pēckara ASV svētulīgās morāles normas.
Iedomājieties – viņam pat draudēja ar tikumības tiesu par jauniešu pavešanu netiklībā! Visās ASV baznīcās bija izlikti plakāti ar uzrakstu: «Jaunieši, sargieties no Elvisa Preslija!» Bet šīs hiperseksuālās deju kustības radās no stresa. Savos pirmajos TV ierakstos Elviss bija tik uztraucies, ka viņa kājas nevis trīcēja, bet burtiski kratījās kā uz nāvi notiesātajam pirms pakāršanas. Viņš tirinājās un gorījās, lai noslēptu apkaunojošo trīci. Un meitenes sajuka prātā. Visi sajuka prātā, un Elvisam nekas neatlika, kā turpināt kratīties un gorīties publikai par prieku.
Viņš nebija seksuāli neaktīvs, bet nebija arī īsts brunču mednieks. Ēdienu mīlēja vairāk par sievietēm, tas izvērtās par viņa lielo nelaimi ar resno vēderu mūža galā. Visu dzīvi cieta no uzmācīgām domām par savu dvīņubrāli, kas bija miris dzemdībās. Elvisam šķita, ka viņš brālītim parādā arī viņa nenotikušo dzīvi.
Pārāk stipri, maniakāli un teju incestuāli dievināja savu mammu. Ienīda pamāti, ko tēvs apprecēja pēc mammas nāves. Pats
apprecēja mazgadīgo Priscillu, kurai tobrīd bija četrpadsmit gadu (viņam – divdesmit četri)! Mūsdienās viņš tiktu tiesāts par pedofiliju.
Bet toreiz, sešdesmitajos, Amerika bija tieši tik interesanta: par dibena gorīšanu uz skatuves varēja nonākt cietumā, bet pusaudzes apprecēšana skaitījās normāla lieta.
Elvisa vienīgā īstā dzīves mīlestība bija mūzika. Viņš sadega ātri un kaunpilni kā sērkociņš, kas īsā laikā no dievišķa Apollona kļuvis par Karlsonu… Laikam pat dievi, kuri paši viņu radījuši, kļuva greizsirdīgi un iznīcināja savu šedevru. Bet Elvisa balsij neviens nestāv ne tuvumā. Elviss spēlēja uz visām iespējamām stīgām. Vienīgais, ko viņš izdarīja nepareizi, – nenomira agrāk, būdams savā labākajā formā. Izklausās briesmīgi. Piedodiet. Karaļi nedrīkst novecot… Tādēļ viņš šajā stāstā vienīgais ir vientuļš, viņam nav līdzīgo. Neviena.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
