Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mātes dienu svinēja jau antīkos laikos
Māmiņām veltītas dienas un svētki tika svinēti jau Senajā Ēģiptē. Tolaik ļaudis ik gadu rīkoja svinīgas ceremonijas, lai godinātu dievieti Izīdu, kas bija auglības, ģimenes un sievišķības simbols. Vēstures fakti liecina, ka Mātes dienai līdzīgus svētkus atzīmēja arī Senajā Romā un Grieķijā.
Māmiņdienu mūsdienu izpratnē radīja amerikāniete
Māmiņdienas autore ir amerikāņu cilvēktiesību aktīviste Anna Džārvisa. Viņa tālajā 1908. gadā vietējā baznīcā ierosināja rīkot svinības par godu viņas mirušajai mātei un citām mammām, kas veltījušas savu dzīvi bērniem. Šie svētki guva ļoti plašu rezonansi, jo vien pēc dažiem gadiem, 1914. gadā ASV prezidents Vūdrovs Vilsons tos pasludināja par kalendārā atzīmējamu svētku dienu.
Māmiņdienas izgudrotājai riebās Māmiņdiena
Ap 1920. gadu Māmiņdiena jau bija kļuvusi par veikalnieku dzīrēm – uz svētku dienas rēķina apsveikumu kartiņu un dāvanu uzņēmumi lieliski pelnīja. Savukārt šis fakts ļoti nepatika Džārvisai – viņa uzskatīja, ka veikalnieki šos sirsnīgos svētkus ir komercializējuši, bet svētku dziļākā būtība ir izplēnējusi.
Reiz viņa riebumā iepirkšanās centrā iegādājās «Mātes dienas salātus» un tos izbēra turpat uz veikala grīdas. Viņa pēcāk rakstīja petīcijas, lai izsvītrotu Mātes dienu no kalendāra. Floristikas un apsveikumu kartīšu uzņēmumi gan neapvainojās uz Džārvisu. Kad Māmiņdienas autore bija veca un slima, veikalnieki apmaksāja Džārvisas ārstēšanos sanatorijā.
Māmiņdienas īpašais simbols ir neļķes
Anna Džārvisa sākotnēji bija paredzējusi, ka Mātes dienu simbolizēs baltas neļķes. «Baltās neļķes krāsa simbolizē mātes mīlestības patiesību, šķīstību un labestību; tās smarža – viņas atmiņas un lūgsnas. Neļķes nekad nenomet ziedlapiņas, bet apskauj tās ap savu kodolu līdz tās nomirst, gluži kā mammas apskauj savus bērnus ar savu sirdi, arī viņu mātišķā mīlestība nekad nenomirst. Kad izvēlējos šos ziedus, es atminējos savas mātes puķu dobi ar baltajām un sārtajām [neļķēm] ,» par Mātes dienu rakstīja tās autore.
Ja mamma būtu algots darbinieks – viņa būtu turīga sieviete
Amerikāņu uzņēmums Yahoo Finance ir aprēķinājis, ka pilnas slodzes mammas provizoriski pelnītu teju 127 000 dolāru gadā, ja tām maksātu par katru pienākumu bērnu audzināšanā. Ekonomisti šajā aprēķinā iekļāvuši mājkalpotāju, auklīšu, pavāru, medmāsiņu, sanitāru un citu profesionāļu atalgojumus. Turklāt mammas darba diena nekad nebeidzas!
Rietumos par māmiņām kļūst vēlāk
Ar katru gadu vidējais vecums, kad sievietei piedzimst pirmdzimtais, pieaug. Visvēlāk pirmais mazulis piedzimst grieķietēm – viņas pirmo mazuli sagaida vidēji 31 gada vecumā. Aiz grieķietēm seko dienvidkorejietes un austrālietes. Latvijā vidējais vecums, kad dzimst pirmais mazulis, ir 30 gadi, vēsta Latvijas oficiālā statistikas portāla 2021. gada dati. Savukārt visagrāk par māmiņām kļūst Āfrikas valsts Angolas sievietes. Viņas savu pirmo mazuli sagaida vidēji 19 gadu vecumā.
Ļaunās pamātes tēls sāk izzust
Ohaio universitātes pētījumā noskaidrots, ka visā pasaulē ir sarakstītas vismaz 900 pasakas, kurā darbojas ļaunā pamāte. Šis tēls jau kopš seniem laikiem ir ieviesis bērniem bijību no tēva jaunās sievas vai draudzenes, taču mūsdienu attiecību tendences sākušas graut šo stigmu. 2021. gada Ziemeļkarolīnas universitātes pētījumā teikts, ka 21. gadsimtā arvien biežāk ģimenes šķiras, bet šķirtie vecāki atrod citas otrās puses un tam nav jābūt nekam sliktam. «Pētījums rāda, ka pamātes var pat izglābt kādu nelaimīgu ģimeni un palīdzēt tās locekļiem tikt pāri šķiršanās bēdām vai sērām. Turklāt sievietes loma ir īpaši nozīmīga ģimenei, tāpēc viņa var kļūt par emocionālu atbalstu bērniem,» raksta britu portāls BBC.
