Šis mākslas darbs sākas ar uvertīru, ko pastiprina Bēthovena 9. simfonijas un Pučini Nessun dorma apvienojums, līdz noslēdzas ar fortissimo pie 6000 apgriezieniem. Pēdējā apgriezienu apgabalā skaņa šķiet tāda, it kā kāds rautu gabalos kokvilnu, tikai tūkstošreiz skaļāk. Tādas emocijas sniedz Porsche 911 speciālā versija GT3, kuru var saukt arī par Vudstoku uz riteņiem.
Bernhards Pfeflins, Mocarta cienītājs un Porsche skaņas radītājs, 36 komponistu lielās grupas šefs, ir manāmi apmierināts. Jau tāpēc vien, ka GT3 veidošanā viņiem ļāva izpausties kā vēl nekad. Iznākums esot Porsche skaņas ideāls – pilna un plūstoša, bet vienlaikus rupja pie galējiem apgriezieniem. Muzikāli vairāk Metallica nekā Pavaroti. «Akustiskajam iespaidam jāpiestāv auto raksturam,» tā Pfeflins. Citiem vārdiem sakot, kupeja vai kabriolets, 911, Boxster vai Panamera – katram modelim tiek veidota individuāla un atbilstoša skaņa. Līdz ar to inženieri ne vienmēr var izvērsties.
Citi lasa
Piemēram, 400 ZS Panamera ar V8 dzinēju skan miermīlīgāk nekā VW Polo ar sarūsējušu izpūtēju.
Māksla skaņas veidošanā ir dažādo auto trokšņu pastiprināšana vai noklusēšana, kā arī noteiktu frekvenču uzlabošana. Ieplūdes un izplūdes sistēmas, kā arī mehāniskās detaļas veido kopējo skaņu, kas sniedzas no 120 līdz 600 herciem. «Zemas frekvences, kas raksturīgas V8 dzinējiem, norāda uz jaudas pieejamību, griezes momentu un suverenitāti,» skaidro Pfeflins, kamēr augstākie skaņas spektri izdveš Porsche identitāti – paātrinājumu, sportiskumu un dinamiku.
Modulēti toņi skan emocionālāk nekā vienveidīgie, kas drīz apnīk. Zema burbuļošana (60 Hz un zemāk) nav vēlama, toties dzinēja skaņas pastiprināšana iedarbinot ir pieļaujama. Svarīgākais skaņas veidošanā ir turēties pie noteiktām svārstībām, kuras dzinējs savā darbībā izveido.
Četru cilindru agregātiem dominē otrā rakstura svārstības, kas viņu jau no dzimšanas padara neharmoniski skanošu, savukārt seši cilindri rindā vai boksera kombinācijā veido trešā rakstura svārstības, kas ir ausīm tīkamas. Porsche komponistiem ļauts izpausties tieši patīkamākajā skaņu diapazonā. Pfeflins: «Kādas frekvences saskan kopā, kas traucē un jāpieklusina? Kā skaņai jāveidojas paātrinoties un pārslēdzoties? Kā atšķiras skaņas baudīšana atvērtā vai aizvērtā kabrioletā?» Protams, svarīga sastāvdaļa ir arī ne pārāk harmoniskais, rupji skanošais. «Porsche raksturīgs un svarīgs ir arī zināms asums.»
Simulācijas tehnoloģijas mūsdienās skaņas inženieriem jau diezgan agrā stadijā ļauj ieklausīties jauna Porsche mazuļa izdvestās skaņās.
Tomēr svarīgākais darbs noris akustikas laboratorijā, kur vairāku simtu stundu laikā tiek izveidota un noslīpēta Porsche superskaņa. Inženieri saspicē ausis, jā, viņi pat skaņu padara redzamu, pārveidojot to krāsainos frekvenču attēlos. Sarkans ir skaļš un spalgs, zils ir kluss un zems. «Skaņas veidošanā piedalās arī dizains un salonā izmantoto materiālu kvalitāte, » skaidro nodaļas vadītājs. Tomēr apgrūtinošākais ir atbilstība ES prasībām – no ārpuses jauns auto nedrīkst būt skaļāks par 74 decibeliem. Līdz ar to inženieriem ir ļoti jānopūlas, lai Porsche klientiem sniegtu gaidīto izrādi.
Skaņas celiņi starp dzinēju, izplūdi un salonu tiek uzmeklēti un apstrādāti. Izmantotie triki sniedzas no maziem klusinātājiem ar pastiprinātu ieplūdi līdz Helmholtz rezonatoriem (rada noteiktas gaisa svārstības), kas elektroniski tiek pieslēgti un atslēgti, pastiprinot Porsche tipisko toni. Vienīgi ar turbo versiju ir grūtāk: «Pati turbīna darbojas kā milzu klusinātājs, šeit mēs neko nespējam izmainīt.»
Tomēr vienalga – zema burbulēšana vai pieklusināta turbīnas svilpošana, ja automobilī ir blakus skaņas – svilpošana, grabēšana vai čīkstēšana, tad aiz tām pazūd pat visskaistākais izplūdes tonis. «Cilvēka dzirdes maskēšanas efekti,» tā par šo fenomenu, kas klusākas skaņas izvirza priekšplānā, izsakās Pfeflins. Ja no šādām skaņām nevar izvairīties, tās vismaz var izmainīt. «Logu pacēlājs var skanēt kaitinoši spalgi, tomēr to var padarīt arī par masīvas skaņas paraugu,» tā galvenais skaņotājs. Gluži tāpat kā domājis Mocarts: «Mūzika pat visbriesmīgākajā izpausmē nedrīkst apvainot klausītāja dzirdi.
Skaņa no laboratorijas
Skaņu absorbējošas sienas skaņas laboratorijā gādā par to, lai auto izdvestā skaņa netiktu izmainīta. Tas, kas karājas virs dzinēja telpas un izskatās kā liela stūre (augšā pa labi), ir skaņas kamera. Tā notver skaņu un krāsaini attēlo to uz ekrāniem. Vēja radītās skaņas tiek norādītas ar auto skaņas modeļa palīdzību.
Tehniskās viltības
Visas skaņas, kuras nonāk līdz vadītājam, ir paša auto radītas. Sintētiski radīti trokšņi nav pieļaujami. Tomēr skaņas inženieri zina, kā plašajā toņu spektrā izdalīt derīgo no nederīgā. Tā sauktais Helmholtz rezonators dzinēja ieplūdē pastiprina noteiktas frekvences. Cietāki vārstu vāki pie augstiem apgriezieniem rada sportiski zemu toni, kamēr skaņas absorbējoši metāla sieti novērš nepatīkamu grabēšanu. Ar skaļi skanošu izplūdes bunduli vien ir par maz.
Skaņa salonā maksimālā paātrinājumā
Ja inženieri vēlas redzēt to, ko dzird, tad viņi aplūko 3D diagrammas – pa labi iet apgriezieni, uz augšu frekvences, savukārt kalni rāda skaļumu.
Porsche Panamera S
Zils ir klusu, sarkans ir skaļi, dzeltens ir fortissimo. Dzinējs kļūst skaļš vienīgi pie augstajiem apgriezieniem. Frekvences spektrs koncentrējas uz apakšējo daļu, kas ir skanīga un augstvērtīga. Panamera galvenā skaņa nāk no priekšas, no tumši skanošā V8. Skaisti, bet kā īsts Porsche tas skan vien pie pašiem apgriezienu griestiem. ā sche šiem tiem.
Porsche 911
911 modelis drīkst vairāk izpausties. Augstākās frekvences tiek pastiprinātas, skaņa kļūst aizraujošāka. Diagrammas struktūra parāda svārstību kārtību. Aizmugurē novietots boksera dzinējs – tas rada patiesi klasisko Porsche skaņu. 911 apveltīts ar vairāk basiem nekā Boxster.
Porsche GT3
Porsche ir pārspējis sevi. Viss norisinās augšējās frekvencēs – GT3 spļauj uguni, kliedz un rezonē. Ar izplūdi vien ir par maz, lai radītu šādu mākslas darbu – nepieciešams atbilstošs dzinējs. GT3 dzinējs atvasināts no agrākā Le Mans sacīkšu auto GT1. Te boksera agregāts dzirdams savā krāšņumā.