Idejas brīvdienu pastaigām! Kuras ir populārākās Latvijas dabas takas un kurās cilvēku tikpat kā nav?

Kopējais apmeklējumu skaits 2024. gadā visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) sasniedza 17,9 miljonus. No tiem lielākā daļa saistīta ar vietējo iedzīvotāju ikdienas atpūtu brīvā dabā, kam seko viendienas ceļotāju apmeklējums no tuvākajām pilsētām un braucieni tūrisma nolūkos (pārgājieni, dabas izziņa, laivošana, velo braucieni u.c.). Mazāko daļu veido ĪADT nakšņojošo tūristu apmeklējumi.

Analizējot tendences sabiedrībā, redzams, ka aizvien vairāk apmeklējumu dabā saistīti ar aktīvo atpūtu un veselīgu dzīvesveidu.

Savukārt samazinās dabā būšanas gadījumu skaits, lai ievāktu dažādus dabas resursus pašpatēriņam – ogošana, sēņošana, medības u.c. 

«Daudzviet aizsargājamās dabas teritorijās ir izbūvēta ērta infrastruktūra. Taču teritorijās esošie dabas objekti atšķiras pēc to apmeklētības līmeņa, ko ietekmē to atrašanās vieta līdzās lielākajām pilsētām un dabas objektu popularitāte. Mazliet vairāk ceļā pavadīts laiks var rezultēties ar mazākiem pūļiem un lieliskiem pārsteigumiem dabā, tāpēc iesakām ieskatīties pārvaldes tīmekļvietnē www.tiekamiesdaba.lv, kur apkopota informācija par ~700 dabas takām un gartakām, skatu torņiem, laivošanas un velo maršrutiem, putnu vērošanas vietām un citiem dabas objektiem,» mudina pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.

Četri Latvijas nacionālie parki ir populāri galamērķi, kur līdzās ļoti zināmiem dabas objektiem ir arī krāšņas, bet ne tik zināmas un cilvēku apmeklētas vietas.

Vislielākā tūrisma vietu daudzveidība un augstāks apmeklējumu skaits ir Gaujas Nacionālajā parkā, jo īpaši Siguldas apkārtnē. Lai arī dažādas alas ir ļoti zināmi un krāšņi objekti, Gaujas Nacionālajā parkā vērts aplūkot daudzveidīgus iežus un klinšu atsegumus, kas veidojušies miljoniem gadu laikā – Līču-Laņģu klintis, Ērgļu klintis, Sietiņiezis un daudzveidīgus iežu atsegumus laivošanas maršrutos Gaujas krastos. Arī Ķemeru Nacionālā parka Lielā Ķemeru tīreļa laipa un apkārtne ir populāra cilvēku izvēle, taču parkā ir arī cilvēku mazāk apmeklētas vietas, piemēram, Dumbrāju laipa, Kaņiera pilskalna taka, Zaļās kāpas taka un Dunduru pļavas. Slīteres Nacionālajā parkā ļoti populāra ir piejūra, īpaši Kolkasrags, bet mazāk apmeklēta ir Šlīteres bāka, Šlīteres dabas taka Zilajos kalnos un Pēterezera taka. Savukārt plašas pārgājienu iespējas ar zemāku tūristu skaitu piedāvā Rāznas Nacionālais parks.

«Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas ir paredzētas retu un apdraudētu dabas vērtību aizsardzībai, tāpēc tajās pret dabu jāizturas īpaši saudzīgi, sevišķi pavasarī, kad dzīvniekiem un putniem ir ligzdošanas un mazuļu laiks. Pasaulē pieaug atbildīgu dabā gājēju kustība, kas rūpējas, lai apmeklētās vietas pēc viņiem paliek vēl labākā stāvoklī, nekā tās bija atnākot. Piemēram, savācot kādu nevērīgi nomestu atkritumu, novēršot sīkas infrastruktūras nepilnības vai ziņojot par pamanītiem lielākiem trūkumiem labiekārtojumā, ierobežojot invazīvu sugu izplatīšanos, īpaši piedomājot par labumu no tūristiem vietējai kopienai un ekonomikai,» skaidro Andris Klepers, VA zinātniskā institūta vadošais pētnieks.

Apmeklētāju skaitītāju rādījumi pavasara laikā ir tradicionāli augsti vieglāk sasniedzamajās dabas vietās, piemēram, Ogres Zilie kalni, dabas parks Ragakāpa vai pie Liepājas ezera. Starp dabas parkiem vispopulārākie ir Abavas senleja un Augšdaugava. Dabas parks Pape ir ļoti apmeklēts peldsezonā, bet pavasarī cilvēku tur ir mazāk, savukārt dabas parks Salacas ieleja ir populārs laivošanas galamērķis, bet mazāk cilvēki sastopami pārgājienu maršrutos.

Ieteicams galamērķis ir arī aizsargājamo ainavu apvidi, kur cilvēku skaits nav tik liels. Piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Vestiena, Vecpiebalga, arī Augšzeme šobrīd paveras tālas skatu perspektīvas, bet drīzumā atklāsies daudzveidīgi zaļie dabas toņi.