Kas traucē uzsākt ko jaunu?
Paaudze, kura uzaugusi padomju laikā un pārsvarā nav izjutusi pieņemšanas gaisotni ģimenē, ļoti bieži ir negatīvās domās par sevi. Viņiem mēdz būt upura domāšana – «es nevarēšu», «man nav laika, nav naudas», «es kļūdīšos», «nepietiks spēka». Bet, uzsākot ko jaunu, var tikai iegūt jaunu pieredzi. Pat ja izvēlētā joma nebūs īstā, mācību procesā var iegūt vismaz sapratni par to, kas tev neder.
Negatīvā domāšana nogalina ļoti daudz ieceru jau pašā saknē.
Īpaši, ja pirms tam kas dzīvē nav izdevies, neveiksmes ļoti dziļi iesakņojas cilvēkā. Lāča pakalpojumu bieži vien nodara arī ģimene. Tā vietā, lai iedotu pārliecību – «tu tiksi ar visu galā, tev izdosies» –, drīzāk tiek apšaubīta un kritizēta cilvēka varēšana – «tu tikai izmetīsi naudu par mācībām, tāpat nekas nesanāks, kur tu to izmantosi». Ja neuzmundrina jau tā vārgo pašapziņu, cilvēki pat neuzdrošinās ko jaunu mēģināt. Vai arī izlemj darīt un nevienam par to nestāsta, lai būtu pasargāti no apkārtējo negācijām.
Lai atbrīvotu vietu kam jaunam, ir kardināli jāmaina dzīvesveids, kurā ir pārāk daudz ieradumu. Jo jaunām lietām vajag laiku, enerģiju un pašdisciplīnu. Aktīvi mainot sevi uzvedības līmenī, var labāk sevi saprast, apzināties savas emocijas un, tās kontrolējot, reaģēt uz lietām citādi. Destruktīva dusmošanās pilnīgi neko nedod, tikai atņem dzīves enerģiju un ticību sev ko mainīt, uzsākt jaunu.
Raksta turpinājums: