Pelnrušķīte ar mazām izredzēm kļūt par princesi
Dažādībai mēs tikām aizvesti arī uz muižām, kurām miljoni gājuši secen. Salu muiža ir majestātiska, cēla ēka uz salas Dviragis ezerā. Uz ezeru vērstā fasādes puse ir daļēji svaigi krāsota, otra – ar lielajām, baltajām kolonnām pieticīgāka, bet iekšpusē palikušas smagas un skumjas pēdas, kas parāda, ko ar senu mantojumu izdarīja padomju vara. Salas muižai bija lemts kļūt par skolu, kurā nekas netika saudzēts. Tiesa, 1977. gadā muiža tika restaurēta un tai piešķīra nacionālās nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu, tomēr līdz pat 2003. gadam tur bija skola. Ar visām no tām izrietošajām sekām…
Taču jāteic, ka ēka ir labi saglabājusies, iekšpusē nojaušama senā greznība. Parketa grīdas, vareni pagrabi, podiņu krāsns vienā no zālēm, apaļā kazino telpa, kurā savulaik dižciltīgie viesi esot vieglu roku nospēlējuši muižas un bagātības.
Citi lasa
Līdzīgi kā pārējām apmeklētajām muižām, arī šai ir sena vēsture, kas aizsākusies 16. gadsimtā. Pirmie īpašnieki koka ēkai ar mūra pamatiem bija Lietuvas lielkņazistes viena no ietekmīgākajām dzimtām Radvili – atcerieties filmu Vella kalpi? Šo īpašumu gan neapdzīvoja pastāvīgi, Salu muiža bija medību pils. Radviliem kopumā piederēja 23 pilis un 2023 īpašumi, viņu kontrolē bija 426 pilsētas un 10 053 ciemi.
1806. gadā muižu ar 100 dzimtļaudīm no Radviliem nopērk Ignots Morikons, kurš Salas muižā ierīko vienu no pirmajām mūzikas skolām Lietuvas teritorijā.
1855. gadā Lūcija Morikone muižu pārdod Rokišku grāfam Reinoldam Tīzenhauzam, kura īpašumā tā kļūst par kultūras centru ar vasaras teātri muižas parkā.
Muižas nākotne ir visai neskaidra. To pamazām, pa mazam gabaliņam atjauno un uzfrišina, ir iztīrīts un uzkopts muižas parks, izveidojot skaistu skatu uz Dviragis ezeru. Muižas trumpis ir gleznainā vieta – ne velti tur savu īpašumu izvēlējās būvēt augstdzimušie kunigaiši.