Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mīlestība no pirmā acu uzmetiena
Braucot Šauļu virzienā, aiz Jonišķiem ir apdzīvota vieta Jakišķi, kurā atrodas viena no foršākajām, neparastākajām un instagramīgākajām muižām šajā ceļojumā.
Jakišķu muiža sava pirmsākuma stāstā neatšķiras no pārējām – izveidota 16. gadsimtā, piederējusi vācu baroniem, no kuriem beidzamais īpašnieks, barons Koškolis 1898. gadā uzcēla pašreizējo ēku ar zālēm un 17 istabām.
Tiktāl viss kā parasti, bet interesantais sākas šajā gadsimtā. Šobrīd muižā saimnieko Meile un Jordans Zaļecki. Viņi nav nedz miljonāri, nedz vēsturnieki, nedz seno baronu radi un mantinieki. Meile, kura pēc profesijas ir bērnudārza audzinātāja, stāsta, ka šī pamestā muiža viņai bijusi mīlestība no pirmā acu uzmetiena: “Es iedomājos, ka būšu muižas saimniece, stāvēšu uz kāpnēm garā kleitā un augstpapēžu kurpēs.”
Realitātē viss izrādījies smags, bezgalīgs darbs un izmisīga naudas meklēšana, kas apsviedīgajam pārim gan sanāk. Muižu Zaļecki iegādājās par naudu, ko saņēma, pārdodot savu ģimenes biznesu – pelmeņu ražošanu. Gods kam gods, ģimenēm, kas mitinājušās muižā izveidotajos dzīvokļos, kompensācija esot samaksāta cienīga un visiem, lai iegādātos jaunu mitekli.
Saskaroties ar muižas dzīves realitāti un senās ēkas prasībām, pārdoti tika arī zemes gabali, naudu ieguldot restaurācijā. Pirmais, ko Zaļecki atjaunoja, bija grīdas un durvis. Taču viņu plāns nav uztaisīt visu no jauna, bet parādīt ēkas izdzīvošanu cauri laikam. Durvis ir restaurētas, ne taisītas no jauna, arī sienas nav pārkrāsotas, atklājot oriģinālos krāsojumus, kas pārdzīvojuši gadsimtus. Arī balsinātajos griestos šur tur redzamas apmetuma līstes, mēbeles gan saimnieki cenšas pielāgot laikmetam. “Kad Jonišķu antikvariātā ir pievedums, Jordans parasti piesakās palīgā izkraut mašīnu, tad uzreiz redzam, vai ir kaut kas mums noderīgs. Kāds atvieglojums, ja nav, jo tad varam neizdot naudu,” smejas Meile.
Toties muižas noskaņa ir ārkārtīgi sirsnīga, romantiska, instagramīga. Kā Abgunstes muiža Latvijā, tikai bez vēsa glamūra. Pie sienām ir gan spoguļi, gan acīmredzami mūsdienīgas gleznas. Arī šis ir viens viltīgs īpašnieku know-how. Reiz draugi ieteikuši, ka varētu muižu izīrēt mākslinieku plenēriem, un pateicībā par to daudzi gleznotāji atstājuši saimniekiem savas gleznas, kas tagad rotā muižas sienas.
Pamazām, palēnām iekārtots arī bēniņu stāvs, kur bija baronu pāra guļamistabas – katram sava. Ar seksa durvīm, pa kurām barons gājis pie sievas. Te ir arī romantisks jaunlaulāto numurs ar savu vannas istabu.
Tiesa, ziemā muiža ir vientuļa, jo piesildīt milzīgo ēku ar augstajiem griestiem esot karaliski dārgi un arī laikietilpīgs process – tikai virtuves telpas piesildīšana, kur mēs baudījām maltīti, prasīja teju divas dienas. Toties vasarā sirsnīgā Meile labprāt gaida viesus.
