Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ilzenberga – sena un pārāk jauna
Pastaigai pa Ilzenbergas muižu mums bija nolīgts viens no labākajiem Rokišku gidiem, un šis īpašums patiešām ir tāds, kurā var pavadīt veselu dienu. Pašreizējais muižas īpašnieks, lietuviešu uzņēmējs Vaids Barakausks, tās atjaunošanai un vēsturiskajai izpētei ir veltījis ievērojamus līdzekļus, un tas ir jūtams un saredzams uzreiz, lai gan šis tas liek izbrīnā raustīt plecus.
Ilzenbergas muižas pirmsākumi datēti ar 1515. gadu, un līdz pat Otrā pasaules kara sākumam un Lietuvas okupācijai šis īpašums kādam piederējis. Pēdējie īpašnieki, augstdzimusī Dimšu ģimene, to pameta ne jau aiz labas gribas 1940. gadā. Padomju laikā te bija kolhozs un Paņevežas rūpnīcas Ekranas filiāle.
Barakausks kapitālu, ko ieguldīja muižas iegādē un atjaunošanā, ieguva, pārdodot aviokompāniju. Lai arī gida stāstījums uzbūra ainu par totālu sabrukumu un pamestību, fotogrāfijas, kurās fiksēts atjaunošanas sākums, rāda salīdzinoši labu bildi – muižas centrālā ēka ir, tā teikt, zem jumta, saimniecības ēkām saglabājušās mūra sienas.
Vairākas palīgēkas kā kūpinātava un pirts uzceltas no jaunas, un no visa dveš pārliecība un pārticība – kalti režģi, laukakmeņu mūri. Muižas ēkas interjers izskatās teju vai neskarts, neskatoties uz to, ka šo vietu iecienījuši kāzu svinībām, te notiek kamerkoncerti un ierīkotas viesu istabas. Taču par muižas bagāto vēsturi nekas neliecina, pat ne sīkākais priekšmets vai kaut viena glezna vai aprakstiņš. Viss ir svaigs un moderns. Tāda sintētiska vēstures sajūta.
Ja neesat Rokiškos nolīguši gidu, uz vietas neko par Ilzenbergas vēsturi tā arī neuzzināsiet…
Ne mazāk mulsinoša ir pirmā instalācija, kas viesus sagaida stāvvietā pie jaunā informācijas centrā. Iespaidīgu apmēru… kaut kas, kas izrādās milzu kartupelis. Pēc gida teiktā – tā apmēru veido kartupeļu apjoms, ko dienā noēd lietuvieši. Nu… oriģināli!
Vienu gan varam likt pie sirds, ka jāizmēģina! Ilzenberga veidota kā biodinamiska saimniecība, tās lauksaimniecībā un lopkopībā izmantojamās zemes platības jau sasniegušas vairāku simtus hektārus, un produkti, kas te tiek kulti, vārīti, cepti un gatavoti, ir pasakaini! Tāpēc noteikti piesakiet degustāciju – saimniecībā taisītie sieri, pastētes, desas, maize, rūgušpiens, airans ar piparmētrām, medus un jo īpaši sviests ir pasakaini! Bez glaimošanas!
Ja nav vēlmes sevi apgrūtināt ar vēstures skaitļiem un lietuviešu-poļu augstmaņu uzvārdiem, var vienkārši pastaigāties pa plašo un lielisko muižas parku, kurā ir daudz skulptūru (arī skandalozā latviešu tēlnieka Aigara Bikšes liderīgā dāma halātiņā un pūkainās čībās) un Mīlestības saliņa, kas ir teju vai blakus Lietuvas un Latvijas robežai – tā iet pa vidu Ilges ezeram. Protams, kā ikvienai Mīlestības saliņai jebkur pasaulē, arī te ir stāsts par mīlošu pāri, kas zvērējuši viens otram uzticību. Ilzenbergas gadījumā tā ir leišu meitene un latviešu puisis.
